Izplatītākais stereotips par Listu: spoži virtuozas, bet patukšas klaviermūzikas komponists. Tavs viedoklis?
Es noraidu stereotipus. Jā, viņš ir komponējis tukšu un virtuozu mūziku, kas bija ienākumu avots un publiskas virtuoza slavas nodrošinājums. Taču viņš ir komponējis arī citādu - dziļi saturīgu mūziku, sevišķi mūža vidū un otrajā pusē. Tieši šie skaņdarbi skanēs manā koncertā.
Tātad bez parafrāzēm, etīdēm un Ungāru rapsodijām?
Esmu izvēlējies sev tuvāko Lista mūziku. Skanēs otrā Balāde un Bagatele bez tonalitātes - vēsturiski pirmais atonālais skaņdarbs, ļoti smalks un dziļdomīgs, tapis gadu pirms Lista nāves. Beidzot nospēlēšu Sonāti fantāziju Pēc Dantes lasījuma, kuru uzskatu par fiziski visgrūtāko un sarežģītāko romantisma skaņdarbu manā repertuārā. Fenomenāls ir arī vēstījums, kas ved cauri Dantes Dievišķās komēdijas elles šķīstītavas līkločiem. Ir tik grūti, ka katru reizi, kad tuvojos paradīzes vārtiem, ir ļoti jāsaņemas. Un, kad tie veras, bieži ir tā, ka pianisti tā arī paliek šķīstītavā…
Esi spēlējis arī kādu Lista «sliktās mūzikas» paraugu?
Savā pirmajā CD esmu ieskaņojis Parafrāzi par Mocarta operu Dons Žuans, taču ar to nelepojos, jo jāatzīst, ka tā tomēr ir zemas kvalitātes mūzika. Lists šādus skaņdarbus improvizēja katrā koncertā citādi, un vienīgā kļūda ir tā, ka viņš tos vispār pierakstīja.
Kāpēc jauno programmu vispirms nospēlēji Madonā?
Labprāt tur atgriežos, jo Latvijā nemaz nav tik daudz vietu, kur var kvalitatīvi spēlēt labu instrumentu un labā zālē.
Kurp vēl tuvākajā laikā vedīs tava radošā ģeogrāfija?
Mazliet jāievelk elpa, lai sagatavotos gigantiskajam apjomam martā un aprīlī. Būs dažādas soloprogrammas Diseldorfā un Berlīnē, kuras pirms tam nospēlēšu arī Siguldā (3.III) un Rīgā Stradiņa universitātes aulā (10.III). Liepājas Pianisma zvaigžņu festivālā 13.III pirmatskaņošu man veltīto Andra Dzenīša klavierkoncertu. Man tas ir ļoti saviļņojošs notikums, jo darbs ir vērienīgs, spilgts, ārkārtīgi ekstrēms - viss, ko vien klavierfaktūrā var iedomāties!