Kādreiz sensenos laikos, kad vēl lietojām nu jau likvidētās valsts pases, tās sešpadsmit gadu vecumā pirmoreiz saņēmušajiem visai izplatīta izklaide bija lasīt pēdējā lapaspusē iespiestos attiecīgā dokumenta lietošanas noteikumus, vārdu «pase» aizstājot ar kaut ko ķermeniskāku, piemēram, šņukurs vai dibens. Ja to lasīja skaļi un draugu bariņā, izsmieties varēja pamatīgi.
To atcerējos šajās dienās, lasot gan par karadarbību Ukrainā un to, ka daži ekstrēmisti turp devušies izpausties arī no Latvijas, gan joprojām nerimstošās diskusijas, vai un cik veselīgi ir mežam, ja tam laiku pa laikam pielaiž uguni. Kamēr skatām šīs lietas tieši, «kā rakstīts», ir viens redzējums, bet, tās sasaistot, atšķirībā no pases piemēra smiekli gan nenāk, toties daudzas teorētiskas prātuļošanas par atbrīvošanos no sliktā apauguma, kas traucē attīstīties, redzamas citā gaismā.
Jā, ir dzirdēti viedokļi, ka arī karš sabiedrībai kopumā esot veselīgs - tas pamodinot, mobilizējot, ļaujot izpausties snaudošajam ekstrēmismam, atbrīvojot no tā sabiedrību. Tātad gluži kā meža dedzināšanas aizstāvju paustajā - veic zināmu attīrīšanās funkciju, ļaujot «restartēties». Taču gan vienā, gan otrā gadījumā no dabiskuma nav, kā saka, ne smakas - skaidri redzami šajā atjaunotnē ieinteresētie, kas (tipiski) vadās pēc principa, ka mērķis attaisno līdzekļus. Nedomājot par apzināti radītiem upuriem.
Ja man kāds mēģina iestāstīt, ka dedzināšana Gaujas Nacionālā parka lieguma zonā mežam nāks tikai par labu, loģisks jautājums - kāpēc tas jādara tik mazā - dažu hektāru - platībā? Ja tik veselīgi, rīkojam Vislatvijas aizsargājamo mežu dedzināšanas akciju un svilinām tik visu kārtīgi nost! Pēc tam kad viena daļa dzīvo radību būs kārtīgi izcepta, savairosies tāda dabas daudzveidība, ka maz neliksies! Ak, visur dedzināt nevar, jo te, redz, ir labi finansēts izpētes projekts? Skaidrs, tad par to arī runāsim, nevis par kādām augstām lietām.
Karadarbības gadījumā līdzīgi. Arī tur postījumos ieinteresētie skaita naudu. Daudz lielāku. Tikai tad, kad vecie ieroči un munīcija būs iznīcināti, radīsies pieprasījums pēc jauniem, modernākiem. Jo vairāk veco ēku nopostīs, jo vairāk būs jāceļ jaunas. Arī ceļi, tilti, lidostas... Visam vajadzēs naudu, baņķieri ar aizdevumiem būs klāt kā likts. Vai te atkal nav runa par intensīvu atjaunošanos, bioloģisku un citāda veida restartu?! Nebrīnītos, ja pēc gadiem izrādītos, ka karadarbību, kas patlaban risinās Ukrainā, slepeni veicinājušas visai daudzas puses. Ne tikai tie, kas šobrīd saņem vislielāko publisko nosodījumu (tas, protams, nav kāda attaisnojums).
Princips, ka dzīvības upurējamas jebkā cita vārdā, šķiet atbaidošs visos gadījumos. Līdz ar to apzinātas kurināšanas (vienalga - kara vai meža) eksperimentos nekā akceptējama kā dabiska nav pēc būtības.