lv_ aptauja rāda, ka 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nespēj patērēt sapirkto pārtiku, tāpēc to izmet. Salīdzinājumā ar citiem gadiem šis skaitlis pieaug. Turklāt par vairākiem procentiem esam apsteiguši arī Lietuvu un Igauniju. GfK pārstāve Ilze Kronberga aģentūrai LETA pieļāvusi - pie vainas varētu būt apstāklis, ka veikalos arvien vairāk parādās produkti ar atlaidēm, turklāt tirgotāji aktīvāk izsludina dažādas akcijas.
Viens no būtiskākajiem iemesliem šādai tendencei ir saistīts ar cilvēku iepirkšanās paradumiem, uzskata arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Daudz pircēju iepriekš nepārdomā, kā viņiem mājās trūkst un ko nepieciešams iegādāties. «Pircējs atnāk uz veikalu un pērk, ko pirmo ierauga. Lai situācija uzlabotos, ieteiktu iepriekš rūpīgi pārdomāt, ko nepieciešams iegādāties. Tam palīdz nepieciešamo produktu saraksta sastādīšana, no kā daudzi parasti kaunas,» prāto I. Šure.
Dienas aptaujātie patērētāji federācijas vadītājas teikto apstiprina. Piemēram, Edžus ļoti bieži met ārā piena produktus, jo tie ātri sabojājas. Viņš strādā maiņu darbu, tāpēc bieži ir grūti prognozēt, vai nopirkto pienu paspēs izdzert, pirms tas kļūs vecs. «Kaut gan zinu, ka, iespējams, visus produktus nespēšu izlietot, es tos pērku, jo - ja nu man kādā brīdī sagribas?» savus paradumus skaidro Edžus. LPUF pārstāve norāda, ka pārtikas atlikumi bieži rodas tieši jauniešiem, jo viņi «cenšas iegādāties pārtiku ilgākam laika posmam, lai pārāk bieži nav jāapmeklē veikals. Šādā situācijā neizbēgami kādam produktam var beigties derīguma termiņš».
Latvijā netiek pietiekami izskaidrots, kādu ietekmi rada izmestā pārtika. Turklāt daudz netiek runāts par naudas summām, ko šādā veidā iespējams ietaupīt. Pirms pāris mēnešiem biedrība Homo ecos organizēja eksperimentu, kura nolūks bija pārliecināties, ka, plānveidīgi iepērkoties un gatavojot maltītes, iespējams panākt, ka pārtika tiek izmesta minimāli. Tajā piedalījās vairāki sabiedrība pazīstami cilvēki, arī rakstniece Dace Rukšāne. Viņa Dienai atklāj, ka pēc šī eksperimenta pārtikai tērē par apmēram 30% mazāk, nekā to darīja iepriekš: «Tagad es daudz vairāk plānoju pirkumus. Ja agrāk bija situācija, kad pārtikas krājumi uzkrājas, tad tagad to drīzāk pietrūkst. Es gandrīz vairs neiepērkos lielveikalos, izmantoju iespēju tiešajā sūtīšanā un bioloģiskajos veikaliņos.» Paralēli taustāmajiem ieguvumiem ir arī apziņa, ka tiek saudzēta vide. «Gribu sakārtot sevi šodien, jo es dzīvoju šodien un nezinu, kas ar mani notiks rīt. Esmu zaļi domājošs cilvēks, tāpēc man ir svarīga «eko pēda», ko mēs aiz sevis atstājam,» norāda D. Rukšāne.
Agnese Bankovska ir sociālantropoloģe, kas pētījusi ikdienas ēšanas paradumus. Viņa Dienai norāda, ka cilvēki bieži vien nezina, kas īsti ir pārtikas atkritumi. Turklāt, kā pierādījis Homo ecos eksperiments, vide Latvijā nav gluži gatava šādai šķirošanai, jo akūti trūkst konteineru kompostējamiem atkritumiem. «GfK un Nozare.lv aptaujā uzsvars likts uz izšķērdību, tajā pašā laikā teju nemaz netiek uzsvērts pārtikas atkritumu kaitīgums,» norāda A. Bankovska.
Jāpiebilst, ka pērn Postimees.ee ziņoja, ka aptuveni puse pasaulē saražotās pārtikas tiek izmesta vai sabojājas.