Savu nostāju mājmācības atbalstītāji pamato ar to, ka skolā apgūstamais mācību saturs pārblīvēts ar jaunajai paaudzei dzīvē faktiski nevajadzīgu informāciju, kā arī ar demokrātijas trūkumu daudzās izglītības iestādēs.
Skola slāpē entuziasmu
Una Gavare, sešu bērnu māte, nesen rosināja diskusiju sabiedrībā par lielāku atbalstu mājmācībai jeb, kā viņa uzskata - ģimenes skolai. Gavaru ģimenē aug 11, deviņus un septiņus gadus vecas meitas, četrus un divus gadus veci dēli, kā arī ģimenes pastarītis, kuram ir tikai četri mēneši. Bērnu māmiņa domā, ka vispārizglītojošās skolas mācību programma neatbilst strauji mainīgajai mūsdienu pasaulei. «Senāk skolā bērnam iemācīja kādu patiesību, pie kuras sabiedrība gadu desmitiem turējās, tagad vairs nav ilglaicīgu patiesību, jo redzējumi mainās ļoti strauji,» norāda mājmācības atbalstītāja un ar dziļu pārliecību uzsver: «Mācību standartu apgūšana nedrīkst notikt piespiedu kārtā. Ja bērns jūtas nospiests, tad pazūd zinātkāre, bet tieši tā ir veiksmīgas mācīšanās pamatā.» Gavares kundze gan atzīst, ka bērnu mājskološana nav piemērota visām ģimenēm un nebūs vairākuma izvēle, tomēr vecāki, kuri gatavi uzņemties atbildību par bērnu izglītošanu, viņasprāt, pelnījuši cieņu un atbalstu no valsts institūcijām un sabiedrības.
«Savā ģimenes skolā mēs mācāmies atbilstoši noskaņojumam. Ir dienas, kad apgūstam matemātiku, ja bērni ar to aizrāvušies, citu dienu veltām dabaszinībām. Ģimenes skolas priekšrocība ir tā, ka varam mācīties gan istabā, gan laukā, galvenais, lai bērniem būtu interesanti,» skaidro māmiņa. Lai bērnu izglītība tiktu oficiāli atzīta, Unas meitas piesaistītas Jūrmalas Alternatīvajai skolai, kuras pedagogi kontrolē, vai meitenes apguvušas to, kas ietverts mācību standartos. «Bērniem jākārto paredzētās ieskaites, taču esmu pārliecināta, ka vērtēšanas kritērijos un veidā nepieciešamas būtiskas izmaiņas,» uzsver Una. Viņas atvases apmeklē arī sporta nodarbības, to vidū slidošanu, peldēšanu. Vecākā meita Enia trīs reizes nedēļā dodas uz mūzikas skolu. Divreiz nedēļā visām trim Unas meitām mājās notiek klavierstundas. Enia spēlē flautu un stāsta, ka tad, kad izaugs liela, noteikti gribēs muzicēt.
Socializācijas trūkums ir mīts
Gavares kundze cer, ka ierosinājums nostiprināt mājskološanas kārtību izglītības sistēmā radīs atsaucību Izglītības un zinātnes ministrijā. Uz to cer arī Vita Žīgure, Latvijas Ģimeņu skolu kustības pārstāve un triju bērnu mamma. «Mīts, ka skola ir vienīgais veids, kā nodrošināt socializāciju, neatbilst patiesībai! Mans vidējais bērns oficiāli piesaistīts skolai, bet realitātē mācās mājās. Viņa izvēle ir gan skola, gan mājmācība! Skolā bērns apgūst atsevišķus mācību priekšmetus, kuri šobrīd ir aktuāli viņa izziņas procesā; mājās savukārt vairāk laika tiek veltīts interešu izglītībai un sporta aktivitātēm. Vecākais bērns pats šobrīd izvēlējies izglītību iegūt skolā. Jaunākais vēl nav sasniedzis skolēna vecumu,» stāsta Vita. Viņa ir pārliecināta, ka bērnam galvenais nav zināšanu apguve, bet vispārējā attīstība, dotumu un spēju pilnvērtīga attīstība. Pēc Žīgures kundzes domām, ir vecāki, kas to var nodrošināt, arī neiesaistot pedagogus. «Gribu akcentēt domu, ka ne jau augstskolas diploms nosaka prasmi strādāt ar bērniem, viņus skolot un audzināt, bet gan prāta un sirds atvērtība oriģinālām idejām,» striktu pārliecību pauž Vita.
IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča uzsver, ka pagaidām grūti izvērtēt, kurš varētu pieņemt bērna interesēm atbilstošu lēmumu, vai ģimene spēj nodrošināt pilnvērtīgu izglītības ieguvi mājās, bet arī pieļauj, ka vecākiem jābūt iespējai izvēlēties mājmācību, ja tā bērnam un vecākiem šķiet piemērotāka un labāka alternatīva.
Pedagogi kritizē
Skolotāja Inese Berga stāsta, ka nepazīst nevienu ģimeni, kas izglītotu savus bērnus mājmācībā. «Es, skolotāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, izprotot, cik komplicēts un atbildīgs ir izglītības process, neuzņemtos pati savu bērnu mājmācīšanu, jo apzinos, ka nespētu viņiem nodrošināt visu nepieciešamo prasmju un iemaņu iemācīšanu. Lai gan respektēju dažu ģimeņu izvēli vecākiem pašiem mācīt savus bērnus, tā nekādā ziņā nevar būt plaši pieejama alternatīva pastāvošajai skolu sistēmai,» saka I. Berga.
«Viens no mūsdienu pasaules ilgtspējīgas attīstības uzdevumiem ir izglītības kvalitātes paaugstināšana. Nopietni jāanalizē, vai mājapmācība to garantē. Sabiedrībā diemžēl pastāv uzskats, ka ne katrs spēj būt ķirurgs, jurists vai celtnieks, bet skolotājs gan,» domā pedagoģe Inese Mola.
Skolotāja Rainelda Muižniece uzskata, ka mājapmācībai kā izvēlei jābūt pieejamai. «Ja vecāki nolemj to izmantot, tad noteikti viņiem ir savi iemesli. Taču svarīgi, lai tiktu nodrošināta regulāra kontrole pār apgūto un būtu atbildība par bērna zināšanu līmeni,» saka R. Muižniece un piebilst, ka par mājmācības vietu izglītības sistēmā jāveic nopietni pedagoģiski pētījumi un nepieciešama diskusija sabiedrībā.