Par mata tiesu no valsts sašķelšanās paglābtās Lielbritānijas politiķi nu var atviegloti uzelpot. Tie, kas iestājās par Skotijas neatkarību, referendumā palikuši minimālā, bet mazākumā. Valsts saglabājusi savu veselumu. Turpretī Spānijā viss tikai tagad tā pa īstam sāksies - Katalonijas neatkarības referendums ieplānots 9. novembrī. Tam gan nepiekrīt centrālā valdība, taču neizskatās, ka tai šajā gadījumā būs liela teikšana. Jo vairāk tāpēc, ka Spānijas nedalāmības saglabāšanas aizstāvji šobrīd ir nonākuši īpaši neizdevīgā situācijā - Katalonijas valsts dibināšanas referenduma rosinātāji nu var atsaukties uz nupat citā Eiropas Savienības valstī - Apvienotajā Karalistē - radīto tautas viedokļa uzklausīšanas precedentu tieši tajā pašā jautājumā.
Skaidrs, ka šajās valstīs notiekošais rada pamatu satraukumam ES augstākajā vadībā un noteikti atstās iespaidu uz amatu sadali Eiropas Komisijā. Tiks vērtēta ne tikai pretendentu atbilstība plānotajiem darbiem, bet arī riski, kas saistīti ar pagātnē pieļautām kļūmēm. Šajā ziņā uz visai slidenas laipas nu atrodas mūsu ekspremjers Valdis Dombrovskis. Pirms aptuveni gada viņa kā allaž it kā teoretizējoši izvairīgā frāze, intervijā aģentūrai Agￃﾨncia Catalana de Notￃﾭcies (ACN) atbildot uz jautājumu par kataloņu tiesībām uz savu valstiskumu («Ja ir pavisam skaidra cilvēku vēlme un prasība pēc referenduma, ir absolūti vērts pievērst uzmanību šim jautājumam un pētīt iespējas, kā to risināt.») un varbūtību gūt starptautisku atzīšanu («Atklāti sakot, tagad mums nav oficiālo nostāju par šiem jautājumiem, bet, ja ir likumīgs process, teorētiski runājot, kāpēc ne?»), izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu publiskajā telpā, ziņu par to publicēja lielākās aģentūras, desmitiem tūkstošu kataloņu sociālajos tīklos pauda pateicību Latvijai par iedvesmošanu un lielisko ceļa norādi neatkarības iegūšanai. Mūsu diplomāti, protams, pēc tam ilgi taisnojās, bet.... visu izlieto ūdeni nesasmelsi. Intervijā vilktās paralēles ar Latvijas neatkarības atgūšanu tajās pašās dienās guva arī praktisku izpausmi - pēc Baltijas ceļa parauga apmēram 1,6 miljoni Katalonijas iedzīvotāju izveidoja 400 kilometru garu rokās sadevušos cilvēku ķēdi, tā apliecinot vienoto nostāju reģiona neatkarības jautājumā.
Teiksiet, ka tā ir pagātne? Nē! Kataloņu uztverē tie ir ļoti būtiski pakāpieni ceļā uz rezultātu. Tos izmanto kā atsauces argumentācijā un arī propagandā. Kopā ar kataloņu neatkarības cīņu himnu - Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava, kas lokalizēta ar kataloņu dzejnieka Mikela Marti i Pola tekstu «Ara ￃﾩs l'hora». Tā ka, jo tuvāk nāks kataloņu referendums, jo biežāk tā sakarībā dzirdēs pieminam Latviju. Un tas būs tieši laikā, kad iecerēta jauno ES komisāru apstiprināšana. Zināmas vismaz dažas valstis, kam tas nepatiks. Nu, ko, Valdi, lai veicas!