Ruslans Sorokins Pludmales volejbolists
Pirmajā setā viss strādāja. Spēlējām ar pareizu taktiku, kā bijām iepriekš sarunājuši. Otrajā setā pretinieki sāka taisīt vairāk māņsitienu. Mēs paši nevarējām dabūt punktu uzreiz pēc serves uzņemšanas. Sākās sīvāka cīņa, sākām zaudēt. Trešajā setā tas pats. Man jau likās, ka tur bija neliela atslābināšanās. Kad jau ūdens sāka smelties mutē, sākām nervozēt, domāt par punktiņiem.
Jau pirms pasaules čempionāta visi runāja, ka ikvienam punktam būs milzu nozīme...
Nav jau jādomā par katru izspēli. Vienkārši līdz galam jāspēlē sava spēle. Jo vairāk domāsi par katru punktu, sāksi skaitīt, tas izsitīs no sliedēm, radīsies vairāk kļūdu. Spēlē jāizdara maksimums, un pēc tam vari apsēsties, un paskaitīt, kas noticis. Nevar spēles laikā domāt par punktiem. Tas nav pareizi. Tā darot, vienmēr to punktu arī pietrūkst.
Zinot, ka pietrūka viena nieka punkta, sajūta droši vien nav patīkama?
Protams, škrobe ir liela, bet tāds ir sports. Pretinieks šoreiz bija spēcīgāks. Jau vakar pret holandiešiem bija jānospēlē labāk. Bijām spēcīgāki, bet pēc tam izlaidām. Arī daudz punktu palaidām. Tas viss kopā dod to gala rezultātu.
Treneris saka - jūsu duetam pietrūkst rakstura.
Par Tomu nezinu teikt, bet pats cīnos par katru bumbu. Nevar sūkstīties par katru neveiksmi, ņemt to līdzi tālākā spēlē. Ja slikti uzcel, jācenšas no epizodes izdabūt maksimumu, nevis nokļūdīties un pārmest pāriniekam. Imidžs no malas parāda, ka komanda nav saliedēta.
Cik svarīgs šis turnīrs jums bija no finansiālā aspekta?
Labi nospēlējot šeit, nākamā sezona būtu finansiāli vieglāka. Šosezon līdzekļi faktiski ir beigušies. Pietiks labi ja diviem Pasaules kausa posmiem.