Apkārt tik daudz visādu sliktumu. Cilvēki ir melīgi, divkosīgi un zaglīgi, ignorē jebkādus aizrādījumus un turpina darīt nelabas lietas. Varbūt kaut kur kaut kad tāltālā nākotnē būs labāk. Mums atliek vien cerēt…
Varbūt Jūs gribat par to parunāt? - stājieties Latvijas Republikas Valsts kontroles (VK) rindās. Iestājoties šajās rindās, Jūs ne tikai varēsit par to parunāt, bet arī nodrošināsities ar godājama cilvēka skaisto glazūru uz ilgiem gadiem. Ja tomēr izjutīsit zināmu nedrošību, sak, pasaule ātri mainās un Latvija tai līdzi, ko var zināt, kā tas viss būs pēc gada utt., tad varam Jūs nomierināt - VK gaišais tēls stāv pāri laikam. Tāpat kā, piemēram, Rīgas brīvostas tumšais tēls.
Par brīvostu mazliet vēlāk, bet Valsts kontroles stabilitātes raksturojumam aplūkosim dažus ziņojumus pēdējo 14 gadu laikā.
Lūk, 2001. gadā Valsts kontrole atrod, ka Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs ir pārdevis četrus kompaktdisku atskaņotājus lētāk, nekā nopircis. Savukārt 2008. un 2009. gadā Valsts kontrole konstatē, ka Dienvidu tilta būvēšanā varētu būt izšķērdēts mazliet vairāk nekā 27 miljoni latu. No šodienas paņemsim, piemēram, ziņojumu par Tiesu administrācijas semināru Bīriņu pilī, kur kopumā tērēts 5654 eiro jeb 171 eiro uz katru semināristu.
Kas atšķirīgs šajos stāstiņos? - pirmkārt, naudiņas apjoms, kas būtu nejēdzīgi tērēts. Četri atskaņotāji ir mazliet lētāki par vienu pašu tiltu. Otrkārt, kā redzam, atšķiras konstatējumu gadi. Kas kopīgs šiem stāstiņiem? - tie visi norāda uz nenogurdināmu un nepārtrauktu cīņu pret izšķērdētājiem. Un vēl - tie norāda uz šīs cīņas absurdumu. Var jau būt, ka kļūdos, bet neatminos kādas atbilstošas, galarezultātā - notiesājošas konsekvences ne atskaņotāju, ne Dienvidu tilta gadījumā. Var pieņemt, ka nekas nenotiks arī pilī rīkotā semināra gadījumā.
Premjerministre intervijā LNT vakar samierinoši pauda, ka cilvēkiem paldiesus par darbu var un vajag pateikt. Tas tāds smalks VK pasūtīšanas piemērs. Primitīvāku attiecību cienītāji var palūkot Rīgas brīvostas un VK amizieri. Zīmīgi 2007. gadā Latvijas Avīzei saka toreizējais Prezidenta kancelejas vadītājs Eduards Stiprais, kad arī viņam VK sāk «braukt virsū» par aizdomīgiem tēriņiem. Tātad: «Ja salīdzina Valsts kontroles pagājušā, aizpagājušā un aizaizpagājušā gada ziņojumus par Valsts prezidenta kancelejas darbību, var pamanīt kādu interesantu lietu: būtiskākie trūkumi, kādi tiek atklāti šajos ziņojumos, atkārtojas gadu no gada un ir vieni un tie paši. Un, visticamāk, tie paši trūkumi, kādi jau minēti agrāk, būs nosaukti arī nākamgad publiskotajā Valsts kontroles ziņojumā.»
Viedi vārdi. Sevišķi viedi, ja tos teicis Prezidenta kancelejas šefs, kam tak jābūt ētikas un šķīstības paraugam.
Kāds tad ir PAREIZAIS VIEDOKLIS, gudriniek? - teiks nepacietīgākie.
VK jāpiešķir vismaz kādas pilnvaras rūgto pilienu izsniegšanā tiem, kuri vienkārši pasmīn gan par atskaņotājiem, gan tiltiem. Un arī atbildība, ja secinājumi būtu kļūdaini.
Ja tomēr to nedrīkst, labāk VK būtu pievienot Latvijas Televīzijai vai Radio kā atsevišķu kanālu. Tur būtu gan pētnieciskās žurnālistikas seriāli par tiltiem un ostām, gan mazi anekdošu stāstiņi par piecām zemenēm uz kūkas tāmē paredzēto triju vietā. Varētu attīstīt arī kādu realitātes šovu ar pareizajām beigām. Interesentu daudzums būtu garantēts. Nedrīkst aizmirst par tulkojumu krievu valodā.
*ļoti neatkarīgs konsultants