Un tā vien šķiet, ka uniciklam Latvijā jau ir vismaz divi lobiji. Viens no tiem - Valsts izglītības satura centrs sporta mācību satura speciālistes Ineses Bautres personā nupat nācis klajā ar neizpratni, kādēļ skolā sporta stundās bērniem tik daudz liek skriet. Ideju par to, ka skolēnu fiziskā slodze jādozē, esot aktualizējis traģiskais notikums Līvānos, kur pēc sporta nodarbībām nomira 4.klases skolēns. To, vai zēna veselības stāvoklis atļāva viņam piedalīties sporta stundā, protams, secinās mediķi. Taču būtu loģiski, ja no šī skumjā gadījuma netiktu izdarīti pārsteidzīgi secinājumi par bērnu pārslogojumu.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka pavasarī publiskotais Latvijas skolēnu fiziskās sagatavotības izvērtējuma rezultāts bija šausminošs - vairāk nekā pusei bērnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Kopumā pēc EUROFIT metodes tika apsekoti 13 600 bērnu. Šo metodi, ko rosina ieviest kā obligātu visās Eiropas Savienības valstīs, ieteikusi Eiropas Parlamenta Fiziskās attīstības komisija. Pārbaudot skolēnus, atklāts, ka kardiorespiratorās spējas, kas raksturo sirds un asinsrites sistēmas, elpošanas funkcijas un atspoguļo organisma spējas uzturēt ilgstošu, ritmisku slodzi, ir zemas un zem vidējā līmeņa 75,2% skolēnu. Proti, lielākā daļa Latvijas skolēnu nevar, piemēram, normāli paskriet.
Pat ja šķiet, ka varētu jau neņemt galvā Latvijas bērnu vārgumu un neatbilstību Eiropas fiziskās sagatavotības normām (varbūt mūsējie rēķina labāk!), nevar ignorēt mediķus, kurus īpaši satrauc skolēnu zemās kardiorespiratorās spējas. Jo tās paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku, no kurām cilvēki visvairāk mirst. Proti, ilgtermiņā domājot - satraukumam par to, ka bērns var nomirt no skriešanas, šobrīd, visticamāk, ir mazāk pamata nekā tam, ka nomirt var drīzāk no neskriešanas.
Bet par Honda unicikla lobijiem, protams, gribētos nosaukt arī valdības sociālos partnerus, jo pēc viņu veiktā funkciju izvērtējuma, Latvijā visnelietderīgākās jomas izrādījušās kultūra un sports. Tādējādi izskatās, ka tikt galā ar seno romiešu iedomu, ka veselā miesā vesels gars, varētu, vienkārši iznīdējot kā vienu, tā otru. Vēl tik atliek komplektā tam, ka Latvijā bērniem par daudz liek skriet, kaut kur no Izglītības ministrijas puses sagaidīt secinājumu, ka Latvijā bērniem par daudz liek lasīt grāmatas. Un Latvijas pilsoņa nākotnes tēls būs stulbs resnis, kas visur šļūc ar krēslu.