Pirms gada Katusha komanda cīnījās par augstu vietu individuālajā kopvērtējumā un šo mērķi lielā mērā arī sasniedza - komandas līderis spānis Hoakims Rodrigess ieņēma 3. vietu. Šogad akcenti mainījās, jo Rodrigess nebija tik labā kondīcijā, lai konkurētu ar pašu spici. Katusha priekšplānā izvirzīja norvēģu sprinteri Aleksanderu Kristofu, kuram bija uzdevums cīnīties par uzvaru līdzenuma posmu finišos. Tajās reizēs vairāk melnā darba bija pārējiem Katusha braucējiem. Kristofs cerības attaisnoja, sešas reizes kāpdams uz goda pjedestāla un izcīnot arī divas uzvaras. Pirmo reizi tūrē īpašs vakars Katusha nometnē bija 17. jūlija vakarā. «Pie vīna glāzes nosvinējām pirmo Kristofa uzvaru. Visi bija priecīgi un apmierināti,» jau sacensību laikā savā twitter kontā rakstīja Gatis.
Tuvu uzvarai Kristofs bija arī pašā pēdējā sacensību posmā ar finišu Parīzē?
Jā, bet mūsu komandai pietrūka cilvēku resursu, kas varētu viņam palīdzēt. Konkurentiem bija palikuši ierindā vairāk braucēju. Pēdējā posma uzvarētājs Marcels Kitels arī ir ļoti labs finišētājs, jo tā viņam bija jau ceturtā uzvara sprinta finišā.
Vai pašam ir gandarījums par 24. vietu sacensību priekšpēdējā dienā - 54 kilometru individuālajā braucienā? Pēc tam gan kluba mājas lapā izteicies, ka brauciena laikā kājas bijušas pasmagas?
Tā arī bija, jo šim posmam es īpaši negatavojos. Ja būtu licis akcentu uz individuālo braucienu, tad pietaupītos kalnos. Es ne reizi arī nebiju izbraucis individuālā brauciena trasi. To zināju tikai pēc profila apraksta sacensību bukletā. Individuālā distance nebija viegla, tā vijās uz augšu un leju ar diezgan nopietniem kāpumiem.
Uz kādu vietu būtu cerības individuālajā braucienā, ja speciāli pagatavotos?
To nu gan es neņemos spriest. Pēc kara jau, tā teikt, visi gudri. Rezultāts noteikti būtu daudz labāks, bet tagad tomēr labāk neizskatīt varbūtības teoriju.
Katusha komandā individuālajā braucienā biji labākais. Nākotnē tam var būt nozīme, kad komandas vadība izvēlēsies vadošos braucējus un melnā darba darītājus, tā saucamos gregari?
Es jau apzinos, ka lielajās tūrēs nekad necīnīšos par augstu vietu kopvērtējumā. Tādu braucēju vispār nav daudz - šogad tikai kādi pieci iesaistījās cīņā par uzvaru. Nav jau tā, ka es vispār nevaru pabraukt kalnos, taču ar savu svaru es nevaru būt konkurētspējīgs pašā augstākajā līmenī. Nākotnē es varu cerēt tikai uz uzvaru kādā atsevišķā Tour de France posmā un atsevišķās viendienas sacensībās. Redz, kā šogad Parīzes-Rubē braucienā negaidīti pirmais finišēja holandietis Niki Terpstra. Jābūt spēcīgam konkrētajā dienā un jācer uz labvēlīgu notikumu attīstību distancē.
Ukrainas krīzes sakarā pret Krievijas uzņēmējiem nosaka arvien jaunas ekonomiskās sankcijas. Vai Katusha komandu tās nevar skart?
Es nedomāju, ka komandas pastāvēšana tiks apdraudēta. Līgums ar atbalstītājiem ir parakstīts līdz 2016. gada sezonas beigām. Man pašam ir līgums vēl uz 2015. gadu. Ir arī iecere, ka no 2016. gada Katusha pārtaps par internacionālu komandu. Patlaban tas ir Krievijas projekts, lai vispirms dotu iespēju Krievijas braucējiem.
Kur vēl šosezon plāno startēt?
11. augustā sāksies Eneco tūre. Tad vēl būs Hamburgas viendienas klasika, bet pēc tam ir plānots braukt uz sacensībām Kanādā. Septembrī būs jāgatavojas pasaules čempionātam. Komandu braucienā Katusha komanda var pacīnītiem par medaļām.