Paverdzina strādniekus
Apjomīgajos sporta būvju un infrastruktūras objektu celtniecības darbos, kuros ir ieguldīta lielākā daļa no spēļu vajadzībām iztērētajiem 50 miljardiem dolāru (25,5 miljardi latu), Sočos un to apkaimē kopumā nodarbināti ap 95 tūkstošiem cilvēku. Spēļu organizatori atzīst, ka 8-10% no tiem bijuši viesstrādnieki. Cilvēktiesību organizācija Memorial lēš, ka patiesībā 80% celtnieku ir viesstrādnieki, no kuriem lielākā daļa Krievijā strādā un uzturas nelikumīgi.
Valsts uzņēmums Oļimpstroj, kas pārrauga olimpisko projektu celtniecību Sočos, skaidro, ka stingri ievēro Krievijas nodarbinātības likumus. «Striktu pakļaušanos likumam, tostarp Krievijas pilsoņu un viesstrādnieku tiesību ievērošanu būvlaukumos, mums uzliek par pienākumu virkne valsts iestāžu, kas regulāri veic pārbaudes,» apgalvo uzņēmums. «Ikviens strādnieks, kura tiesības ir pārkāptas, var vērsties varasiestādēs. Visus pārkāpumus izskata un pret tiem vēršas Krievijas likumi.»
Tomēr patiesība ir citāda, jo vairākums iebraucēju - un ne tikai - strādā bez darba līgumiem un nereti kļūst par darba devēju nekrietnības upuriem. Cietis arī celtnieks no Moldovas Viktors Spinu, kurš kopā ar vēl aptuveni simt tautiešiem nav saņēmis atalgojumu par septiņiem mēnešiem. «Mums no nedēļas uz nedēļu solīja, ka samaksās, bet tad paziņoja, ka esam atlaisti, un jau nākamajā dienā mūsu vietā strādāja citi,» viņš stāsta The Daily Telegraph.
Gada sākumā cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch ziņoja par migrantu strādnieku paverdzināšanu Sočos. Daudziem viesstrādniekiem atņemtas pases, tāpēc viņi bez atlīdzības bijuši spiesti strādāt pat 12 stundas pēc kārtas un mitināties saspiestībā ar desmitiem citu strādnieku. Tos, kas protestējuši, darba devēji nosūdzējuši varasiestādēm.
Kopš septembra sākuma policija un imigrācijas dienests Soču apkaimē rīkoja reidus pret nelegālajiem iebraucējiem. Laikraksts Ņezavisimaja gazeta vēsta, ka šajā laikā notverti un deportēti vismaz 800 ārzemnieku, bet 650 vēl gaidot savu kārtu.
Grib sūdzēties Dievam
Savulaik, piesakot Soču kandidatūru, krievi paziņoja, ka tās būs vistīrākās olimpiskās spēles, un solīja nevis izgāzt celtniecības atkritumus, bet tos pārstrādāt. Sporta svētki vēl nav aizvadīti, bet jau ir problēmas ar apņemšanās izpildi.
Spēļu vajadzībām no piekrastes uz kalniem vajadzēja izbūvēt 48 kilometrus garu autoceļu, kuram paralēli stiepjas arī sliežu ceļš. 8,5 miljardus dolāru (4,3 miljardi latu) vērto projektu realizē Krievijas dzelzceļš.
Būvniecības atkritumi tiek izbērti nelikumīgā izgāztuvē nelielajā Ahštiras ciemā, kura iedzīvotāji ir uztraukušies, ka augsnē nonāk kaitīgas vielas, kas var piesārņot pazemes avotus, kuri ieplūst Mzimtas upē, no kuras Soči ņem dzeramo ūdeni.
Ahštirieši ir vērsušies pie atbildīgajām iestādēm. Vietējā vides aizsardzības institūcija konstatēja pārkāpumus un piesprieda Krievijas dzelzceļam 3000 dolāru (1500 latu) naudassodu. Tomēr vietējo galvenā prasība - pārtraukt atkritumu izgāšanu - nav izpildīta. «Mēs nezinām, ko darīt. Mēs vēlētos iesniegt petīciju Dievam, bet mums nav viņa adreses. Viņš ir vienīgā persona, kurai mēs vēl neesam rakstījuši,» ciema vecākais Aleksandrs Koropovs sacīja aģentūrai AP.
Starptautiskās vides aizsardzības organizācijas Greenpeace Krievijas nodaļa ironizē, ka Šoču spēļu rīkotāji ar «vistīrāko olimpiādi» saprot nevis atkritumu pārstrādi, bet aizvākšanu prom no acīm.