Sociālās labklājības pieaugums atkarības neiznīdēs

«Jaunietim šodien par sociālā un materiālā statusa iegūšanu ir smagi jācīnās, it īpaši, ja ir vēlme vienlaikus studēt un sevi uzturēt, jo apvienot darbu ar studijām nav vienkārši. Uz tirgu orientētā sabiedrība izvirza augstas prasības, un no katra indivīda tiek gaidīti ievērojami sasniegumi. Cilvēkam, kuram tiek izvirzītas augstas prasības, bet ir nepietiekamas iespējas, var rasties strupceļa izjūta, it īpaši tiem jauniešiem, kuri nav iemācījušies izpaust sevi radoši un orientējas uz masu kultūru. Tomēr, ja nākotnē mūsu valsts iedzīvotājiem kļūs vieglāk atrast labi apmaksātu darbu vai attīstīt savu uzņēmējdarbību, ar to vien nepietiks, lai sabiedrībā vispār izzustu atkarības problēmas. Turklāt nevienā valstī nav viegli nodrošināt, lai visiem būtu vienādas iespējas izglītoties un iegūt materiālo labklājību. Nevienlīdzība pastāvēs dažādu iemeslu dēļ, piemēram, arī dzīvesvietas dēļ,» domā Rīgas Stradiņa universitātes Sociālās antropoloģijas programmas vadītāja docente Agita Lūse. Psiholoģe un pasniedzēja Aelita Vagale novērojusi, ka šolaiku studentu vidū, kuri pabeiguši vidusskolu tieši ekonomiskās krīzes gados, ir ļoti daudz mērķtiecīgu cilvēku ar konstruktīvām interesēm. «Nebūtu pamatots apgalvojums, ka lielākajai daļai šolaiku jauniešu interesē destruktīva uzvedība vai vērtības. Ir ļoti daudz mērķtiecīgu jauniešu, kuri vecāku doto naudu izmanto nevis tam, lai nopirktu alkoholu, bet lai mācītos svešvalodu kursos. Nav tā, ka visi jaunieši sapņo aizbraukt prom no Latvijas. Studentiem gan nav skaidrības par to, kur izdosies atrast darbu un kāds tas būs. Daudzi studē aicinājuma dēļ, un izglītībai viņu vērtību sistēmā ir nozīmīga vieta,» stāsta A. Vagale.