Vairākumam nepietiek
Līdzšinējais Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts, kurš valdību stūrēja kopš 2006. gada, pirmdien paziņoja par atkāpšanos, jo viņa pārstāvētā Moderātu (mēreno) partija vēlēšanās saņēma tikai nedaudz vairāk par 23% vēlētāju atbalstu, bet tās vadītā četru centriski labējo partiju alianse kopā ieguva 39,3% balsu, liecina Zviedrijas Vēlēšanu pārvaldes apkopotie rezultāti.
F. Reinfelta valdība pēdējos astoņos gados samazināja nodokļus, bet pēc 2008. gada globālās finanšu krīzes Zviedrija bija viena no retajām Eiropas valstīm, kam nenācās būtiski samazināt budžeta izdevumus. Tajā pašā laikā centriski labējā valdība samazināja sociālo pabalstu apjomu.
«Iemesls, kādēļ Reinfelts varēja uzvarēt divās vēlēšanās pēc kārtas [2006. un 2010. gadā], bija solījums neveikt radikālas izmaiņas Zviedrijas labklājības sistēmā,» Gēteborgas Universitātes politikas profesors Ulfs Bjerelds stāsta raidsabiedrībai BBC. «2006. gadā viņam bija vīzija, kā būtu jāattīstās Zviedrijas valstij. Viņš izpildīja solījumus, bet pirms šīm vēlēšanām nespēja formulēt jaunu vīziju.»
Par vēlēšanu uzvarētājiem sociāldemokrātiem balsi atdeva 31,2% balsstiesīgo, kuri piedalījās vēlēšanās. «Tas ir neredzēti liels atbalsts kādai partijai Eiropā,» par panākumu priecājās partijas vadītājs S. Lēvens, kurš sola samazināt bezdarbu, uzlabot izglītības kvalitāti un palielināt valsts garantēto sociālo atbalstu.
Viņa prioritārajiem koalīcijas partneriem «zaļajiem» šīs vēlēšanas bija neveiksmīgas. Par līdz šim trešo lielāko parlamentā pārstāvēto spēku Zaļo partiju nobalsoja tikai 6,8% vēlētāju, lai gan pirms vēlēšanām partijas vadība cerēja uz 10%. Ja sociāldemokrātu un «zaļo» saņemtajām balsīm piepluso 5,7%, ko saņēma no bijušajiem komunistiem formētā Kreisā partija, tad potenciālā centriski kreiso koalīcija vēlēšanās ieguva 43,7% balsstiesīgo atbalstu.
Tas garantē 159 deputātu vietas, ar ko nepietiek, lai nodrošinātu vairākumu 349 locekļu lielajā Riksdāgā, tādēļ bijušajam metinātājam un arodbiedrības vadītājam S. Lēvenam būs jāvada mazākuma valdība.
Kreiso - labējo sadarbība
Galvassāpes S. Lēvenam sagādā pret imigrantiem noskaņotā partija Zviedru demokrāti, kas saņēma gandrīz 13% balsu (divreiz vairāk nekā pirms četriem gadiem), nodrošinot trešo lielāko pārstāvniecību likumdevējā. Partijas vadītājs Jimmijs Akesons paziņojis, ka Zviedru demokrāti turpmāk būs tie, no kuriem viss būs atkarīgs. «Ir jābūt spējīgiem vadīt šo valsti četrus gadus. To būs grūti darīt, ja valdošie nebūs gatavi ar mums runāt vai ieklausīties mūsos,» brīdina 35 gadus vecais politiķis.
S. Lēvens ir noraidījis iespēju sadarboties ar galēji labējo partiju, kas pieprasa par 90% samazināt Zviedrijā uzņemamo imigrantu daudzumu. «Mana partija un es uzņemsimies atbildību, lai Zviedrijai būtu spēcīga valdība, kas nebūs atkarīga no Zviedru demokrātiem,» sola sociāldemokrātu līderis.
Analītiķi uzskata, ka vienīgā iespēja izolēt Zviedru demokrātus un nodrošināt normālu valdības darbu ir veidot tā saucamo lielo koalīciju, kurā būtu pārstāvēti gan centriski kreisie, gan centriski labējie spēki, līdzīgi kā tas ir Vācijā. Šādu iespēju pirmdien neizslēdza arī S. Lēvens. «Mums ir jāsadarbojas ārpus bloku robežām. Tagad sākas process, kurā tiks veidotas alianses starp partijām un ne tikai [ierasto] koalīciju ietvaros,» paziņoja S. Lēvens.