«Pirms trim gadiem uz Ventspils šosejas mani apturēja Ceļu policijas ekipāža, par ātruma pārsniegšanu piemērojot 20 latu sodu. Parasti visus sodus maksāju reizē ar tehnisko apskati - tā pāris mēnešu pēc pārkāpuma izdarīju arī šoreiz un mierīgi dzīvoju tālāk. Pēc kāda laika Ceļu policija mani aptur atkal - mēs ar viņiem, kā saka, draudzējamies. Pārbaudījuši dokumentus, saka: «Kundzīt, jums sods ilgāk kā gadu nav samaksāts, tāpēc stājies spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums un esam spiesti tās atņemt.»» Autovadītāja atceras, ka viņa turpat ceļmalā sākusi raudāt, jo bijusi pārliecināta, ka visi rēķini ar likumsargiem nokārtoti. Čeks viņai gan nebija saglabājies, bet pretējā gadījumā taču nebūtu varējusi iziet tehnisko apskati. Policisti viņu uzklausījuši un tajā rītā atļāvuši aizbraukt līdz darbam, kur Eva Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojumu vietnē minēto sodu samaksājusi - kā pati uzskata, vēlreiz - un steigusies uz Gaujas ielas Valsts policijas iecirkni atgūt savu autovadītāja apliecību.
Piedzinēji liek sarkt
Tomēr jau minētā soda protokola rēgs pēc diviem gadiem viņu uzmeklējis atkal - augustā Evas darbavietas grāmatvedība saņēmusi tiesu izpildītāja rīkojumu atvilkt no viņas algas soda parādu un piedziņas izdevumus - kopumā gandrīz 70 eiro. «Neizpratnē zvanīju tiesu izpildītājam, taču sazināties ar viņu ir gandrīz neiespējami. Mani uzklausīja viņa palīgs un sacīja - ja sodu jau esmu samaksājusi, tad otrreiz tas nebūs jādara, taču kantora pakalpojumus gan nāksies segt. Lietu viņi pret mani bija ierosinājuši jūnijā, bet sodu samaksāju septembrī - pēc nepatikšanām ar policiju. To, ka pret mani tiesu izpildītājiem bija nodota kāda lieta, es nezināju, jo nekādas vēstules no viņiem netiku saņēmusi. Tiesu izpildītāja palīgs situāciju izprata un pēc pāris stundām pa faksu atsūtīja atsaukumu, ka lieta izbeigta un nekas no manas algas nav jāatvelk.» Taču pēc pāris nedēļām zvērinātais tiesu izpildītājs domas mainījis un tomēr lūdzis apmaksāt viņa pakalpojumus - 40 eiro.
Eva pieprasījusi CSDD sagatavot uzskaitījumu ar visiem maksājumiem, ko veikusi pēdējos sešos gados, savukārt jurists viņai ieteicis rakstīt sūdzību tiesai ar lūgumu izvērtēt konkrētā tiesu izpildītāja darbu. «Nav tā, ka gribas šo gadījumu vilkt līdzi, bet, manuprāt, viņiem pirms rīkojuma sūtīšanas darbavietai par atvilkumu no algas ir jābūt iespējai pārbaudīt, vai sods jau nav samaksāts.» Eva ir pārliecināta, ka kādā no sistēmām notikusi kļūda un tās dēļ viņai gan tika atņemtas tiesības, gan nācies sarkt darbavietā, jauno kolēģu priekšā jūtoties kā ļaunprātīgai parādniecei, ko uzmeklē tiesu izpildītājs.
Aizmāršības nodeva
Ceļu satiksmes drošības direkcijā, pēc Dienas lūguma pārbaudot Evai tālajā 2011. gadā izrakstītā soda protokola datus, atklāj, ka brīdī, kad viņa veikusi tehnisko apskati, informācija par konkrēto ātruma pārkāpumu CSDD sistēmā no Sodu reģistra vēl nebija nonākusi, bet toreiz sieviete samaksājusi citu sodu - arī 20 latu apmērā, taču tas bijis par stāvēšanas noteikumu neievērošanu. Kamēr Eva bijusi pārliecināta, ka viņas autovadītājas sirdsapziņa ir tīra, Valsts policija ātruma pārkāpuma lietu gadu pēc soda piemērošanas nodeva zvērinātiem tiesu izpildītājiem piespiedu piedziņai. Kā jau minēts - sieviete sodu samaksājusi pēc tam, kad viņai negaidīti atņēma tiesības, nevis tāpēc, ka būtu saņēmusi paziņojumus no piedzinējiem. Eva neizprot, kāpēc divus gadus pēc tam, kad sodu samaksājusi, tiesu izpildītājs liek to darīt vēlreiz un papildus vēlas iekasēt savu artavu.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore norāda - katra cilvēka pienākums ir pašam sekot līdzi savām saistībām, tad ar tiesu izpildītājiem darīšanu nebūs. Viņš arī skaidro, ka tiesu izpildītājiem nav pienākuma sekot, vai saistības nokārtotas laikā, kad lieta jau nonākusi uz viņu galda: «Diemžēl parādniekiem mūsu valstī bieži vien ir tikai tiesības, bet pienākumi neeksistē. Iespējams, konkrētais gadījums ietilpst tajos piecos procentos, kad lieta līdz parāda piedziņai nonāk aizmāršības, nevis ļaunprātības dēļ. Tomēr, tiklīdz tā iekļauta tiesu izpildītāju reģistrā, parādnieka pienākums ir segt piedziņas izdevumus.» A. Spore arī piebilst, ka, pirms piedzen parādu piespiedu kārtā - caur darba devēju, tiesu izpildītāji vienmēr nosūta vēstuli uz parādnieka dzīvesvietas adresi ar lūgumu sodu samaksāt: «Arī korespondences pārbaudīšana ir pilsoņa pienākums.»