Par to, ka neatrisināto jautājumu vezums varētu sakustēties, signalizē ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) sāktās konsultācijas ar lielo pilsētu un Pierīgas būvvalžu speciālistiem un pašvaldību pārstāvjiem, pēc kurām to pārstāvji saka, ka beidzot jutušies uzklausīti.
Par to, ka ministrija būvniecības jomu uzskata par prioritāru, liecina arī tas, ka Būvniecības un mājokļu departamenta direktors Edmunds Valantis ir arī valsts sekretāra vietnieks. Viņš šajā amatā ir kopš 7. jūnija. A. Ašeradens pēc pirmajām divām tikšanos kārtām saka, ka kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem konstatētas vairākas būtiskas problēmas. Būvvalžu vadītājiem grūtības sagādā gan Būvniecības likumā iekļautās definīcijas un būvju klasifikācija, tāpat nepietiekami skaidri ir nodalīts, kurš par ko atbild, kāda saskaņošanas procesā ir būvvalžu, projektētāju un projekta virzītāju atbildība. Panākta vienošanās, ka būvvaldes iesūtīs savus jautājumus un oktobra sākumā tiks rīkots seminārs, kurā kopīgi tiks spriests par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvos.
Vēl viens galvassāpju objekts ir BIS - sistēma, kas veidota, lai teorētiski atvieglotu būvvalžu darbu, taču ar tās ieviešanu sanācis pavisam greizi - ir būvvaldes, kas sistēmas apkalpošanai bijušas spiestas pieņemt papildu darbiniekus. «Pašvaldībām jau iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzspieda dokumentu vadības sistēmu Namejs. Klientu apkalpošanas centros pieņem dažādus iesniegumus, tai skaitā būvvaldei. Atnāk cilvēks, bet tagad viņa iesniegums ir jāreģistrē dubultā - gan Namejā, gan BIS - un arī atbilde jāsniedz divreiz,» stāsta Ķekavas novada domes izpilddirektors Aivars Liškovskis. Pašvaldību pārstāvji savulaik prasījuši, vai šīs sistēmas ieviešana neradīs papildu administratīvo slogu, un ministrijas pārstāvji atbildējuši noraidoši, taču realitāte ir cita - BIS apkalpošanai ir jāpieņem papildu darbinieki, jo datu ievadīšana prasa daudz vairāk laika nekā agrākās procedūras. «Ja valsts uzliek pašvaldībām papildu funkcijas, līdzi jānāk arī finansējumam,» uzskata A. Liškovskis.
«Acīmredzot BIS veidota, relatīvi maz orientējoties uz klientu,» Dienai atzīst A. Ašeradens. Pēc viņa teiktā, situācija ir tāda, ka cilvēks ar savu iesniegumu un dokumentiem iet uz būvvaldi, «kas pieņem darbā sekretāri, un tā klabina iekšā visus datus». Ministrs atzīst, ka BIS ir ļoti tālu no pilnības, un ir panākta vienošanās par īpašas BIS lietotāju padomes izveidošanu, kas pārrunās sistēmas problēmas, lai pārveidotu uz tādu, kas orientēta uz klientiem.
«Būvniecības likums ir veidots it kā juridiski pareizi, bet tā gatavotāji nav konsultējušies ar profesionāļiem. Doma bija laba, bet iznāca, kā iznāca,» konstatē A. Liškovskis. Viņš arī norāda, ka diskusijā ar kolēģiem apspriestas daudzas pretrunas, piemēram, ministriju normatīvie akti savstarpēji netiek koordinēti. Atšķiras metodika, kā dažādos gadījumos mēra telpu platību - no sienas līdz sienai vai no ārsienas līdz ārsienai. Ir problēmas ar apbūves intensitātes noteikšanu, jo ir dokumenti, kuros arī stādījumus pieskaita apbūvei, tāpat ir diskusija, vai pļavas vidū iebraukts ceļš, kas nav speciāli izbūvēts, tiek uzskatīts par būvi, utt.
Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis Dienai komentē, ka aizsāktās tikšanās ir labs signāls, taču problēmu atrisināšanai ministrijai nepietiek resursu. Arī viņš piekrīt, ka BIS nestrādā tā, kā sākotnēji iecerēta, jo pasūtītāji nav tik kompetenti, lai paši spētu sistēmā ievadīt datus, tāpēc tam tiek algots cilvēks būvvaldē. Sistēmas izstrādātājiem acīmredzot nav bijusi izpratne, kam viņi to veido, ar ko vispār būvvalde nodarbojas. «Pozitīvi, ka problēmas tiks risinātas, un nolēmām atkārtoti tikties decembrī,» secina V. Valainis.