Apvienība vētīja politisko spēku īsās un garās programmas, arī sniegtās atbildes uz precizējošiem jautājumiem par iecerēm četrās jomās - valsts budžetā, tautsaimniecībā, sabiedrības attīstībā un tieslietās. No iespējamajiem 100 punktiem trīs politiskie spēki, kuru programmas atzītas par izsvērtākajām, savāca ap 70 punktu. Ar vairāk nekā 50 punktiem novērtēts SC piedāvājums, kas kopumā esot labs, tomēr tur esot «atsevišķi robi». Ar nedaudz vairāk kā 40 punktiem novērtēta PCTVL, bet ar 35 punktiem - ZZS programma. Apvienība partiju ieceres vērtēja pēc diviem kritērijiem - vai politiķu vīzija turpmākajos četros gados nodrošinās valsts ilgtspējīgu attīstību un ko politiķi piedāvā darīt, lai savus solījumus izpildītu, proti, cik šie solījumi ir izpildāmi.
Vieniem ieceres valsts budžeta jomā ir vairāk izsvērtas, citiem mazāk, taču dominē ideja ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli. Daži sola arī lielāku nodokļu slogu patēriņam, kas nozīmē, ka doma atcelt samazināto 10% pievienotās vērtības nodokļa likmi vai paaugstināt nodokļa pamatlikmi nav atmesta, teica ekonomiste Olga Ertuganova. Salīdzinoši zemu novērtētas partiju atbildes, kā tās plāno nākamgad nodrošināt zemāku valsts budžeta deficītu. Piedāvājumu ir daudz, bet nav skaidrs, kā visas ieceres būtu iespējams īstenot, noteica O. Ertuganova. Jautājumā par iespējamo valsts uzņēmumu privatizāciju partijas ir uzmanīgas - neviena nav pateikusi, ka kaut kas tuvākajā laikā jāprivatizē. Neviena detalizēti arī neatbild uz jautājumu, kā uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību, secina ekonomists Juris Cebulis. Vienotība un VL! - TB/LNNK ir vienīgās, kas atbalsta eiro ieviešanu no 2014. gada.
Tieslietām ZZS savā programmā nav veltījusi ne vārda, bet PCTVL piedāvājumā ir deklaratīvas frāzes, sacīja tieslietu eksperts Lauris Liepa, norādot, ka pārējie četri politiskie spēki «nopelnījuši labus punktus», jo snieguši konkrētus priekšlikumus, tostarp, kā tiesvedības procesu padarīt īsāku. Sabiedrības attīstībā politisko spēku programmas ir pilnas ar solījumiem, taču par vairākām būtiskām lietām netiek runāts. Piemēram, vai un kādas reformas vēl gaidāmas veselības aprūpē un kā šīs vēlmes sabalansēt ar valsts budžeta iespējām, uzsver politologs Filips Rajevskis. Ignorētas arī demogrāfiskās problēmas, piemēram, netiek runāts par vecāka gada gājuma cilvēku noturēšanu darba tirgū, drīzāk ir vēlme šos cilvēkus ātrāk pensionēt.
Ekonomistu apvienība 2010 partiju programmas vērtē kopš tās izveides 1994. gadā.