Nē - korupcijai
Visu nedēļu Spānijas lielāko pilsētu laukumos izgājuši tūkstošiem pārsvarā jaunu cilvēku, kurus vienojošais sauklis ir «Nebalsojiet par viņiem!» Šajā dienvidu valstī plašas demonstrācijas un streiki nav nekas neparasts, tomēr ierasts, ka tos organizē arodbiedrības, kuras ir cieši saistītas ar politiskajām partijām. Šoreiz arodbiedrības klusē, bet neapmierināto cilvēku mobilizēšanu, izmantojot sociālās saziņas vietnes Facebook un Twitter, veic kustība Īstu demokrātiju tūlīt!, raksta El Pais.
Spānija pirms dažiem gadiem piedzīvoja, tā saucamā, nekustamā īpašuma burbuļa plīšanu, un valsts ekonomikā iestājās dziļa recesija. Premjerministra Hosē Luisa Sapatero valdība ir veikusi virkni taupības pasākumu un reformu, mazinot bažas, ka Madridei vajadzēs sekot citu eirozonas valstu piemēram un vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem. Tomēr jau ilgāku laiku Spānijā bezdarba līmenis turas ap 20%, kas ir lielākais Eiropas Savienībā. Daudzi spāņu bezdarbnieki pat atļaujas jokot, ka viņi strādā lielākajā nodarbinātības sektorā.
Protestētāji arī uzskata, ka valsts politiskā sistēma ir novesta tik tālu, ka politiķi un vēlētāji dzīvojot paralēlās pasaulēs, jo partijām esot tikai ekonomiskas intereses, nevis vēlme iedziļināties ierindas pilsoņu problēmās. Kustība aicina izskaust korupciju politiskajās aprindās un internetā publicējusi Spānijas karti, kurā atzīmētas vietas, kur vēlēšanās kandidē vairāk nekā simt politiķu, kas ir iesaistīti tiesas procesos saistībā ar koruptīviem darījumiem, vēsta The New York Times.
Kaut gan Spānijas Centrālā vēlēšanu komiteja vēlēšanu norises laikā sestdien un svētdien ir aizliegusi rīkot protestus, ko tā uzskata par daļu no priekšvēlēšanu kampaņas, Īstu demokrātiju tūlīt! sekotāji ir apņēmušies savākties pilsētu laukumos.
Soda visā Eiropā
Pēdējā laikā arī daudzviet citur Eiropā valdošās partijas saņēmušas brīdinājumu no vēlētājiem reģionos. Martā reģionālajās vēlēšanās sakāvi piedzīvoja Vācijas kancleres Angelas Merkeles Kristīgo demokrātu savienība, bet maijā pašvaldību vēlēšanās zaudējumus cieta Itālijas premjera Silvio Berluskoni partija, kā arī Lielbritānijas koalīcijas valdībā ietilpstošie liberāldemokrāti.