Izmaiņas Spānijas nostājā, visticamāk, saistītas ar Eiropas Komisijas pēdējo piedāvājumu rekapitalizēt problemātiskās Spānijas bankas nepastarpināti no Eiropas Stabilitātes mehānisma (European Stability Mechanism, ESM). Šis variants neliktu Spānijai uzņemties nepopulāras saistības samazināt budžeta izdevumus, kā tas notika Grieķijas, Portugāles un Īrijas gadījumos, tādēļ ir pieņemams valsts varas iestādēm.
Kā izteicās K. Montero, Spānijas bankām rekapitalizācijai nav nepieciešamas «pārmērīgas, astronomiskas summas». «Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas institūti būtu atvērti un palīdzētu mums panākt nepieciešamo [banku rekapitalizācijas] līmeni, jo mēs nerunājam par astronomiskām summām,» paziņoja ministrs. Vienlaikus viņš piebilda, ka Spānija savas ekonomikas apmēru dēļ «nevar tikt glābta šī vārda tehniskajā nozīmē», un uzsvēra, ka problēma ir koncentrēta tikai banku sektorā, jo Spānijas ekonomikai kopumā ES kredīti nav nepieciešami. «Spānijā neparādīsies cilvēki melnā,» piebilda K. Montoro, dodot mājienu uz ES un SVF misijām, kuru pārstāvji uzrauga, kā valstis pilda kreditoru izvirzītos nosacījumus.
K. Montoro neminēja, cik liela ES finanšu palīdzība varētu būt nepieciešama problemātiskajām Spānijas bankām, taču pirmdien Spānijas un visas eirozonas lielākās banku grupas Santander vadītājs Emilio Botins paziņoja, ka Spānijas banku sektoram pietiks ar 40 miljardiem eiro papildu kapitāla, no kura apmēram puse nepieciešama Bankia. Tikmēr citas amatpersonas min summu 80 miljardu eiro apmērā.
Eksperti gan norāda, ka tas ir pieticīgs novērtējums, jo, pēc Spānijas Centrālās bankas datiem, 2011. gada beigās valsts banku bilancēs atradās «toksiskie» kredīti 184 miljardu eiro apmērā.