Jau pirms balsojuma Spānijas parlamentā ir skaidrs, ka kataloņu iecere tiks noraidīta, jo pret reģiona neatkarību iestājas gan valdošais konservatīvais spēks Tautas partija, gan opozīcijā esošie sociālisti. «Otrdienas balsojums nebūs nekas vairāk kā formalitāte. Nomācošs vairākums teiks «nē»,» kataloņu politologs Hoseps Ramoneda sacīja aģentūrai AFP.
Spānijas vicepremjere Soraja Saensa de Santamarija brīdinājusi, ka Katalonija ārpus Spānijas sastāva vairs nebūs Eiropas Savienības locekle, bet premjerministrs Marjano Rahojs uzsver, ka atdalīšanās nesīs ekonomisko katastrofu gan Spānijai, gan Katalonijai.
Spānijas Konstitucionālā tiesa martā paziņoja, ka kataloņu vienpusējais lēmums sarīkot referendumu ir antikonstitucionāls. Katalonijas prezidents Arturs Mass, kurš neapmeklēs Spānijas parlamenta balsojumu, paziņojis, ka referendums par neatkarību notiks tik un tā. «Politiskais process turpināsies. Katru šķērsli, ko sastapsim ceļā pretī neatkarībai, mēs mēģināsim apiet,» sacīja A. Mass.
Pagājušajā nedēļā tika publicēts ziņojums, kura autori apgalvo - ja Katalonija vienpusēji izlems atdalīties no Spānijas, Madridei būšot leģitīmas tiesības uz reģionu nosūtīt bruņotos spēkus, lai «aizstāvētu savu teritoriālo nedalāmību».
«Spānijas bruņotajiem spēkiem ir pienākums nodrošināt Spānijas suverenitāti un neatkarību,» apgalvo Barselonas Autonomās universitātes ekonomikas analīzes pasniedzējs Klemente Polo, kurš bija viens no ekonomikas domnīcas IEE veiktā ziņojuma autoriem.
Aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse no aptuveni 7,5 miljoniem Katalonijas iedzīvotāju vēlas reģiona neatkarību no Spānijas.
Organizācija Kataloņu nacionālā asambleja, kas aktīvi iestājas par reģiona neatkarību no Spānijas, ir uzzīmējusi Katalonijas neatkarības «ceļa karti». Tā paredz, ka 2015. gada 23. aprīlī tiek pasludināta Katalonijas neatkarība un 11. septembrī tiek pieņemta jaunā konstitūcija.