Vienošanās paredz aizliegt kasešbumbu izmantošanu, ražošanu, pārdošanu un uzkrāšanu. Līgumu parakstījušās valstis apņemas astoņu gadu laikā iznīcināt savus kasešbumbu krājumus. Konvencija arī paredz palīdzības sniegšanu kasešbumbu sprādzienu upuriem un palīdzību nesprāgušās munīcijas savākšanā un neitralizēšanā, raksta AFP.
107 valstu delegāti 2008. gada 30. maijā Īrijas galvaspilsētā Dublinā oficiāli vienojās par līgumu, kas aizliedz kasešbumbas. Tā parakstīšanas ceremonija notika 2008. gada decembrī Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Līgumu parakstījušas 22 no 29 NATO dalībvalstīm, arī Lielbritānija, Vācija un Francija. Latvija nav līgumu parakstījušo valstu vidū. Starp vienošanos neparakstījušajām valstīm ir ASV, Izraēla, Pakistāna, Indija, Krievija un Ķīna, kuras ir lielākās kasešbumbu ražotājas un krājumu īpašnieces. ASV plāno aizliegt kasešbumbas 2018. gadā, vēsta BBC.
Kasešbumbas, kas no vienas tvertnes plašā teritorijā izsēj 200-650 mazkalibra bumbu, tiek nomestas no lidmašīnām vai izšautas ar artilēriju. Nesprāgušas kasešbumbas, kas bieži ir izkliedētas plašā teritorijā, var radīt nāves draudus civiliedzīvotājiem, sevišķi bērniem, mēnešiem un pat gadiem ilgi pēc militārā konflikta beigām. Šī ieroča pretinieki apgalvo, ka 98% kasešbumbu upuru ir civiliedzīvotāji, no kuriem trešdaļa esot bērni.
Kopš 1965. gada kasešbumbas sakropļojušas vai nogalinājušas aptuveni 100 tūkstošus cilvēku. 1999. gadā Kosovā un 2003. gadā Irākā kasešbumbas izraisīja daudz lielāku upuru skaitu nekā jebkura cita ieroču sistēma. Laosā no Vjetnamas kara laikā nomestajām kasešbumbām katru gadu cieš aptuveni 300 cilvēku.