Kā ienāca prātā ideja par Vītola mūzikas CD?
Vainīgā šeit ir apsviedīgā Ināra Jakubone, kura mani aicināja apsvērt ideju ierakstīt veselu Vītola klaviermūzikas ripu, ja vien iespējams, sadarbībā ar kādu ārzemju kompāniju. Nu perfekta ideja: vesels disks ar Vītola klaviergabaliem vien, man šķiet, nav iepriekš tapis; un piedāvāt to degustēt citām tautām, lai arī tāpat grūti, tomēr caur ārzemju izdevējiem, manuprāt, būs bišķi vieglāk.
Kā izdevās Vītola mūziku iebarot britu skaņu ierakstu firmai?
Champs Hill ļaudīm ļoti patika viss, ko es darīju savā pirmajā albumā Circus & Magic. Tāpēc viņi man deva zaļo gaismu rīkoties, kā redzu par pareizu esam, arī šai otrajā projektā. Turklāt tik lielā mērā, ka viņi pirmoreiz dzirdēja, kāds tad tas Vītols ir, tikai, kad ierados uz ieraksta sesiju un sāku ierakstīties! Pēc tam sēdējām pie pusdiengalda, un šie priecīgi - cik smuka, sirsnīga mūzika esot. Jo, kā zināms, no Vītola dzīves gadskaitļiem nu nekādi nevar izspriest, pēc kādas modes viņš varētu rakstīt.
Reiz izteicies, ka gribi spēlēt skaistumu. Vai Vītols atbilst taviem skaistuma kritērijiem?
Man spēlēt Vītolu kopumā ir spēlēt skaistumu, jā. Bet ar arvien jauna skaistuma piedāvāšanu domāju jaunas skaistumu saturošas mūzikas meklēšanu un atskaņošanu. Tā var būt šodienas mūzika vai arī darbi, kas sen rakstīti, bet nav iespēlējušies. Tāpat ir tik daudz skaistu Vītola darbu, kurus nevar ne koncertā, ne ierakstā dzirdēt.
Ar kādu pieeju veici CD satura izvēli?
Lai izlemtu, ko tad atstāt gala variantā, bezgalīgi jāizsver gan šā, gan tā. Daudzi mazi nieciņi pašam gauži tīk, bet cik no tiem piedāvāt klausītājiem? Kuri un kā iederas pārējo starpā? Un kāda būs albuma progresija - no īsiem darbiņiem uz monumentāliem vai otrādi? Un kāda būs koplīnija, ja tāda maz iespējama? Skaidrs bija tikai tas, ka jāiekļauj viszināmākie nezinātājiem un nezināmie tiem, kas zināmos jau zina.
Ko saka ārzemnieki, kad dzirdējuši Vītolu?
Cittautieši Vītolu klausās ar prieku, atpazīdami stilistiku, kuru rietumu pasaulē pierasts uztvert jau vairāk nekā gadsimtu. Citi uzslavē rakstības prasmīgumu un eleganci, citi krāsas vai arī tautasdziesmu motīvus.
Kas noteikti jāpasaka, lai viņus ieinteresētu?
Nekas. Bet man tāpat patīk pastāstīt pa bišķim no Vītola dzīves, lai dotu kādu papildu kontekstu. Nav nemaz viegli iepazīstināt ar jauniem komponistiem - cilvēki noklausās un tūliņ aizmirst ir darbu, ir komponista uzvārdu. Tās anekdotes tāpēc varbūt kripatu palīdz, plus disks, ko pēc koncerta nopirkt, plus sarunas aizskatuvē.
Kuri Vītola darbi tevi iedvesmo?
Mani ļoti iedvesmo viņa Desmit tautasdziesmu apdares - ne tik daudz pati mūzika, kā dziedāt pie sevis līdzi vārdus, kad spēlēju. Tā es izeju atkal un atkal cauri mūsu tautas sākotnējiem stūrakmeņiem: mūsu raksturiņam, mūsu (nu jau vairs tikai nosacītajai) cauri-dzīvei-dziedot-gāju, mūsu kara un apspiestības pieredzei, attiecību veidošanai. Līdzīgi iedvesmojos, izdzīvojoties cauri Variācijām par tautasdziesmu Ej, saulīte, drīz pie Dieva. Dažreiz man tur paustā latviskā spīts un stingrība ļoti noder, rietumu relatīvismā dzīvojot. Citā reizē atkal Vītola gleznotās jūras ainavas ļauj atpūsties gan miesai, gan garam.
Kur, tavuprāt, ir†Vītola mūzikas spēks un kur ne?
Vieglāk formulēt, ko no dotā skaņraža var sagaidīt, ko ne. Skaidrs, ka no Vītola nevar gaidīt to, ko no Mālera, - un otrādi. Nevajag, jo citādi iznāk, ka viņš bijis vājš tāpēc, ka daiļradē nerisināja eksistenciālus jautājumus! Tas taču ir absurdi. Vītolam rūpēja skaidras formas, pildītas ar interesantām harmoniskām secībām, simetrija, loģika, jēgpilna melodika. Elegants, šarmants galaprodukts. Viņam acīmredzami nerūpēja šokēt, eksperimentēt, sekot modes maiņām vai klaviermūzikā izpaust filozofiskus un reliģiskus viedokļus.
Vari atklāt gaidītāko nākotnes notikumu?
Festivāls augusta beigās Pēterbaznīcā par ticību, cerību un mīlestību, kur man piešķirta tā lielākā. Ko tādu vēl neesmu darījis un esmu absolūtā sajūsmā, ka varu darīt tieši to un tieši tā, kā vēlos. Oktobrī ceru beidzot pa īstam ieskandināt jauno Ziemeļblāzmas Kultūras pils Steinveju, kuru man bija tas gods pašam izvēlēties. Pēcāk arī Latvijas pārstāvēšana Eiropas Kultūras dienās Frankfurtē un citi jauki notikumi.