Sistemātiska izspiegošana
Publiski par sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013. gadā, kad novembra beigās valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu padomnieka R. Lazdiņa un divu viņa padoto - bijušā policijas darbinieka Inta Rubeža un bijušā Rīgas Centrālcietuma darbinieka Andra Savko atstādināšanu. Tika arī paziņots, ka DP saistībā ar atklātajiem faktiem sākts kriminālprocess.
Lēmuma pamatā bija tolaik Alda Mūrnieka vadītās lidostas valdes saņemtās ziņas, ka šie trīs valsts kapitālsabiedrības darbinieki ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan darbiniekus, tajā skaitā visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā. Lēmumu par trijotnes atstādināšanu parakstīja toreizējais lidostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andis Damlics. Pēc tam vairākas nedēļas pārsteidzoša informācija bira kā no pārpilnības raga: atklājās, ka par lidostas Drošības departamenta līdzekļiem tikusi iegādāta gan aparatūra, kas ļauj noklausīties darbinieku telefonsarunas, gan speciālā programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt elektronisko saraksti. Ar šo ierīču un programmu palīdzību tad arī izpiegošana lidostā notikusi.
Lidostas drošībnieki kontrolējuši pat valsts augstāko amatpersonu, kā arī politiķu un citu personu izlidošanu un ielidošanu, par viņu pavadītājiem un sagaidītājiem saglabājot videoierakstus, kas attiecas gan uz oficiālām vizītēm, gan privātiem braucieniem. Kontrolēti arī valsts tiesībsargājošo iestāžu un drošības iestāžu amatpersonu lidojumi.
Īpatnā izmeklēšana
Taču jau drīz parādījās nianses, kas lika domāt par to, vai gadījumā datus no R. Lazdiņa organizētās apjomīgās informācijas plūsmas nav smēlušies arī atsevišķi DP darbinieki - turklāt ne tikai valstisku, bet arī savtīgu komerciālu apsvērumu vadīti. Jau 2014. gada vasarā publiski tika izteikti pieņēmumi, ka DP darbības rada iespaidu par lietas novilcināšanu un centieniem to izbeigt bez sekām R. Lazdiņam un viņa padotajiem.
Astoņi noklausītie, kuru vidū bija arī piecas augsti stāvošas lidostas amatpersonas, 2014. gada jūnija sākumā bija spiesti vērsties DP ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot viņus atzīt par cietušajiem šī kriminālprocesa ietvaros. Taču no DP izmeklētāja Iļjas Boronovska tika saņemts atteikums: «Izvērtējot iesniegumā minētus apstākļus un kriminālprocesa materiālus kopumā, nav konstatēts, ka būtu noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā, iespējams, būtu nodarīts morāls vai materiāls kaitējums.»
Papildus šai DP izmeklētāja atbildei iesnieguma autoriem aizdomas bija radījuši arī I. Boronovska uzdotie jautājumi pratināšanās, kas viņiem likuši domāt par izmeklēšanas virzīšanu R. Lazdiņam labvēlīgā gultnē. DP izmeklētāju, piemēram, vairāk bija interesējuši nevis apstākļi, kuros lidostas darbinieki cietuši no nesankcionētās izspiegošanas, bet gan - kuras personas viņus pamudinājušas vērsties tiesībsargāšanas iestādēs ar šādu iesniegumu. Tikai pēc prokuratūras iejaukšanās 2014. gada nogalē DP bija spiesta iesnieguma autorus atzīt par cietušajiem. Taču vienlaikus tika atrasti arī citi iespējami vainīgie: par aizdomās turamajiem kļuva vesela virkne dažādos laikos lidostas vadībā bijušo amatpersonu, kurām izrādījās saistība ar speciālās aparatūras iegādi - tajā skaitā ne tikai A. Mūrnieks, bet arī A. Damlics, kurš 2013. gada nogalē bija tieši tas, kas atstādināja no amatiem R. Lazdiņu un viņa padotos. Viņiem visiem DP inkriminēja amatpersonas bezdarbību. Piemēram, valdes locekle Arta Duntava saskaņojusi attiecīgās sarunu ierakstu aparatūras iepirkumu, valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse parakstījis iepirkuma līgumu, bet valdes locekļi Agris Balodis un Raimonds Rožkalns, pēc kura iesnieguma 2013. gada decembrī šis kriminālprocess vispār tika sākts, laikus neesot atklājuši, ka aparatūra tiek izmantota nelikumīgai sarunu noklausīšanai.
Trīs nevainīgi drošībnieki
Šāda apsūdzības izvēršana izskatoties pēc DP mājiena «labāk ne par vienu pārkāpumu neziņot, jo tiksi sodīts pats», - tā pēc aizdomās turētā statusa noteikšanas paziņoja A. Balodis, savukārt A. Luhse notikušo komentēja vēl īsāk: «Pilnīgas muļķības! Idiotisms!» Pret A. Luhsi prokuratūra kriminālprocesu gan izbeidza 2015. gada nogalē, un vienlaikus tas tika izbeigts arī pret vienu no noklausītāju trijotnes - drošībnieku A. Savko. Prokurors Džeralds Pooks bija secinājis - A. Savko gluži vienkārši esot «izpildījis savus darba pienākumus un tiešā priekšnieka rīkojumu», uzticīgi «paļaujoties, ka lidostā visi rīkojumi un visas darbības tiek veiktas likumīgi». Neesot «konstatēts, ka A. Savko būtu tīši, apzinoties, ka rīkojas nelikumīgi, piekļuvis pa telekomunikāciju tīklu pārraidāmās informācijas noslēpumam».
Tagad, pusgadu vēlāk, kriminālprocess tā daļā ir izbeigts arī pret pārējiem diviem lidostas drošībniekiem - R. Lazdiņu un I. Rubezi, tā faktiski apstiprinot jau pirms diviem gadiem izteiktos pieņēmumus, ka izmeklēšanas gaita liecina par centieniem kriminālprocesu izbeigt bez sekām R. Lazdiņam un viņa padotajiem. Tā paša prokurora Dž. Pooka pamatojums lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu pret izspiegotājiem - viņš konstatējis, ka abu darbības veiktas «amata aprakstos paredzēto pienākumu izpildei, ar mērķi nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību, novērst korupcijas riskus un apdraudējumus lidostas darbībai, nevis kādām citām vajadzībām ārpus darba pienākumu izpildes».
Vainīgi iespējas devēji?
Tāpat prokurors secinājis, ka abi esot tikai saņēmuši no A. Savko (pret kuru kriminālprocess izbeigts jau iepriekš) «elektronisko datu, ko bija apkopojis un ierakstījis lidostas IT departaments, kontroles rezultātā iegūto informāciju», turklāt visi trīs drošībnieki esot dzīvojuši stingrā pārliecībā, ka visas sistēmas «ir ieviestas un tiek izmantotas stingrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem». Neviens viņus arī neesot brīdinājis, ka šī fizisko personu datu apstrāde notiek neatbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām, tas ir, bez izspiegoto «nepārprotamas piekrišanas savu personas datu apstrādei». Saskaņā ar Dž. Pooka secināto visi trīs drošībnieki spējuši lidostas darbiniekus izspiegot tikai tāpēc, ka viņiem šādu iespēju devusi «lidosta ar IT departamenta starpniecību ar pašas iepirktu iekārtu» un nevis viņiem, bet «tieši lidostai bija jānodrošina iepirktās sistēmas darbība atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tieši lidosta bija atbildīga par šādas iekārtas izmantošanu, neievērojot normatīvo aktu prasības».
Līdz ar to par visu atbildīga esot lidosta Rīga, kas «pieļāvusi neattaisnojamu nevērību, nenodrošinot iekšējo normatīvo regulējumu šādas sistēmas izmantošanai», savukārt drošībniekiem neesot bijis nekādas vēlmes ar nodomu izdarīt noziedzīgu nodarījumu. Tādējādi kriminālprocesā, pēc Dienas rīcībā esošām ziņām, pāri vairs palikuši tikai trīs lidostas vadības pārstāvji, kuri saskaņā ar DP un prokuratūras viedokli devuši drošībniekiem darbinieku izspiegošanas iespēju, bet neesot viņiem pietiekami skaidri norādījuši, ka nelikumīgi izspiegot citus cilvēkus nav pieļaujams: tie ir A. Mūrnieks, A. Damlics un vēl arī IT departamenta vadītājs Aldis Ešmits.
Prasa nomainīt prokuroru
Teorētiski pastāv iespēja, ka ar triju grēkāžu stāšanos tiesas priekšā izspiegošanas skandāls varētu arī nebeigties: vairāki lidostas darbinieki ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar sūdzību, pieprasot ne tikai atcelt Dž. Pooka lēmumu, bet arī nomainīt šo prokuroru kā procesa virzītāju un izvērtēt viņa atbildību. Viņi sūdzībā norāda: nav šaubu, ka ir noticis noziegums - nelikumīga sarunu ierakstīšana un noklausīšanās, savukārt pirmstiesas izmeklēšanas laikā precīzi noskaidrots, ka tieši R. Lazdiņš un I. Rubezis uzdevuši A. Savko slepus noklausīties lidostas darbinieku stacionāro telefonu sarunas un pēc tam vairāk nekā gadu iepazinušies ar šo sarunu ierakstiem, tos ne tikai atskaņojot, bet arī lejuplādējot.
Cietušie arī norāda, ka normatīvajos aktos ir stingri noteikta kārtība par to, kā tiek veikta telefonsarunu ierakstīšana un noklausīšanās slēptā veidā, kā arī noteikts, kas ir tiesīgs veikt šādas darbības - starp tiem nav minēta ne lidosta, ne tās struktūrvienība, Drošības departaments.
«Raimondam Lazdiņam kā bijušajam Ministru prezidenta padomniekam drošības jautājumos un Intam Rubezim ar vairāk nekā 20 gadu stāžu Valsts policijā tas nepārprotami ir zināms,» norādīts sūdzībā, vēl piebilstot, ka R. Lazdiņš kā Drošības departamenta direktors un I. Rubezis kā departamenta Analītiskās nodaļas vadītājs bija labi informēti par to, kādu personas datu apstrāde ir reģistrēta, bet kādu - nav. «Tas nozīmē, ka Raimonds Lazdiņš un Ints Rubezis minētās darbības ir veikuši ar nodomu (tīši) un apzinājušies savu darbību kaitīgumu un to, ka šādu personas datu apstrāde slēptā veidā, neinformējot datu subjektu par viņu datu apstrādes nepieciešamību, neinformējot par skaidru mērķi un nepieciešamību apstrādāt datu subjekta datus, ir pretlikumīga,» secina spiegošanā cietušie. Nu viņi gaida, ko lems Ģenerālprokuratūra.