Maigāki nosacījumi
Kreisā radikāļa Alekša Cipra vadītā Grieķijas valdība kopš nākšanas pie varas janvārī nav atkāpusies no savas pozīcijas, ka starptautiskajiem aizdevējiem - Eiropas Komisijai (EK), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) - ir jāizbeidz vienkāršo grieķu «spīdzināšana», no Atēnām pieprasot striktus taupības pasākumus apmaiņā pret finansējumu valsts parādsaistību segšanai.
Pagājušajā svētdienā, pirmoreiz uzstājoties jaunievēlētajā parlamentā, A. Ciprs paziņoja, ka atteiksies no «ļaunās» taupības programmas, nepiekritīs starptautisko aizdevēju prasībai pagarināt 240 miljardus eiro vērto palīdzības programmu un pieprasīšot no Vācijas reparācijas par Grieķijai radītajiem zaudējumiem nacistu okupācijas laikā.
Savukārt jaunais finanšu ministrs Janis Varufaks brīdinājis, ka Grieķijas aiziešana nopietni apdraudētu visu eirozonu. «Eirozona ir trausla. Tā ir kā kāršu nams. Ja jūs no tā izņemsiet Grieķiju, tad tas sabruks,» viņš izteicies Itālijas televīzijai RAI.
A. Ciprs vēlas, lai pēc pašreizējās palīdzības programmas beigām 28. februārī starptautiskie aizdevēji Grieķijai garantētu īstermiņa aizdevumu līdz brīdim, kamēr izdotos vienoties par jaunu ilgtermiņa palīdzības programmu, kam būtu «maigāki» nosacījumi. Jaunajā programmā grieķi piekristu saglabāt aptuveni 70% no pašreizējiem nosacījumiem.
Grieķijas valdība grasās atteikties no vairākiem taupības pasākumiem, piemēram, palielinot mazās pensijas un pakāpeniski paaugstinot minimālo algu no 518 uz 715 eiro. A. Ciprs paziņojis, ka šogad nepalielinās budžeta pārpalikumu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, kā bija solījusi iepriekšējā valdība, bet tikai līdz 1,5%.
Grieķi mainījuši līdz šim noraidošo attieksmi pret 7,2 miljardiem eiro, kas pienākas no pašreizējās palīdzības programmas. Atēnas arī vēloties, lai aizdevēji tām atdod 1,9 miljardus eiro, ko tie ir nopelnījuši par procentmaksājumiem no Grieķijas parādzīmēm, izdevumam The New York Times atklājusi kāda vārdā neminēta grieķu amatpersona.
Grieķiem esot plāns B
Grieķu līderu izteikumi sadusmojuši ES vadītājus. «Grieķijai nevajadzētu pieņemt, ka kopējais noskaņojums ir tik ļoti mainījies, ka eirozona bez ierunām pieņems Cipra valdības programmu,» paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers. Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvērusi, ka pašreizējā palīdzības aizdevuma nosacījumiem jābūt par pamatu nākamajam aizdevumam.
Pirmais ar Grieķijas piedāvājumu paketi Briselē ieradīsies J. Varufaks, kurš trešdien piedalīsies eirogrupas jeb eirozonas finanšu ministru ārkārtas sanāksmē, bet ceturtdien uz ES dalībvalstu vadītāju samitu ieradīsies A. Ciprs. Tomēr ES vadība neslēpj, ka šonedēļ paredzētajās sanāksmēs izdosies panākt galīgo vienošanos ar Grieķiju.
Tādā gadījumā par Grieķijai izšķirošu var kļūt 16. februārī ieplānotā regulārā eirogrupas tikšanās. Eirogrupas vadītājs Jēruns Deiselblūms brīdinājis, ka tā būs grieķu pēdējā iespēja lūgt pašreizējās palīdzības programmas pagarinājumu, jo atsevišķām eirozonas dalībvalstu valdībām būtu jākonsultējas ar savu valstu parlamentiem, raksta The Independent.
Ja galīgā vienošanās netiks panākta līdz 28. februārim, Grieķija, visticamāk, paliks bez ECB finansējuma, kas apdraudētu Grieķijas banku sistēmu. Lai to glābtu, reālākā iespēja būtu izstāšanās no eirozonas un savas valūtas drukāšana.
Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kamens no labējo nacionālistu partijas Neatkarīgie grieķi izteicies, ka Atēnām būtu alternatīvi aizņemšanās avoti, ja neizdotos vienoties ar Briseli. «Ja Vācija paliks nelokāma un vēlēsies iznīcināt Eiropu, tad mēs ķersimies pie plāna B, kas nozīmē finansējuma saņemšanu no citiem avotiem,» viņš otrdien sacīja Grieķijas televīzijai. «Labākajā gadījumā tās varētu būt Savienotās Valstis, arī Krievija vai Ķīna.»