Tiesa savā lēmumā atzina, ka krīzes laikā veiktās reformas rezultātā tiesnešu atalgojuma vērtība faktiski nav samazinājusies, kā arī nekonstatēja, ka būtu aizskartas tiesnešu un prokuroru Satversmē noteiktās tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu. Bija iespaids, ka daudziem šis Satversmes tiesas lēmums, kas nav pārsūdzams, bija negaidīts. Lēmums, ar kuru iepazīstināja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, ir saistīts arī ar pašu Satversmes tiesas tiesnešu darba samaksu, jo arī tā pēc atalgojuma reformas samazinājās.
Ar prasības pieteikumu Satversmes tiesā bija vērsušies vairāki simti tiesnešu un prokuroru, kuru intereses tiesā pārstāvēja Augstākās tiesas senators Jānis Neimanis. Pēc lēmuma paziņošanas viņš žurnālistiem atzina, ka to vērtē pozitīvi, jo lietas izskatīšanas gaitā panāktas arī labas lietas. ST uzsvērusi, ka nepieciešama ciešāka Tieslietu padomes un Saeimas sadarbība. Šī atziņa simpātiska šķita arī Saeimas pārstāvim Jānim Plepam, kurš pilnīgi piekrīt, ka «kaut ko šajā valstī var panākt kopīgā sadarbībā». Satversmes tiesa lēmumā norāda, ka darba samaksas reformas īstenošanas gaitā Saeimas un tiesnešu komunikācija ir bijusi formāla un nepietiekama, parlamentā neizvērtējot ap 300 tiesnešu viedokli. J. Pleps norādīja, ka pēc reformas konkurss uz tiesnešu un prokuroru amatiem ir pat lielāks un šo darbu izvēlas jaunie juristi. Viņš atzina, ka ST lēmums bijis pārsteigums.
J. Neimanis piekrita, ka «tiesnešu algas nav no tām mazākajām uz kopējā fona», bet par prokuroru darba samaksu bažas varētu būt. Krīzes iespaidā 2010. gada nogalē izveidojot vienotu valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, tiesnešu algas samazinājās, bet joprojām tās bija salīdzinoši lielas, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājam ap 3000 latiem mēnesī. Taču, ja uz tiesnešiem būtu attiecināta agrākā kārtība, tad ierindas tiesnesis varētu mēnesī saņemt vairāk nekā valdības vadītājs. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) Dienai skaidroja - ja tiesa būtu apmierinājusi prasības iesniedzēju sūdzību, tad no valsts budžeta papildus būtu nepieciešami aptuveni 17 miljoni latu. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) Satversmes tiesas lēmumu uzskata par «taisnīgu un saprātīgu», jo pretējā gadījumā tiesneši riskētu nostādīt pret sevi mazāk atalgotu sabiedrības daļu un varētu zaudēt uzticību. Viņas vadītā komisija savulaik arī izveidoja Tieslietu padomi, grozot likumu par tiesu varu, un I. Čepāne personīgi darot visu, lai sadarbību veicinātu. Tieslietu padomi izveidoja kā neatkarīgu institūciju, kas varētu pārstāvēt tiesu varu.
No valsts budžeta finansēto amatpersonu un darbinieku vienotā atlīdzības sistēma valstī tika izstrādāta ekonomiskās krīzes laikā, un darba samaksas samazinājums skāra visu jomu pārstāvjus. Saeimas pārstāvji uzskatīja, ka nebūtu pamata noteikt izņēmumus, un vēlējās, lai tiek ievērots samērīgums. Prasības iesniedzēji apstrīdēja normas, kas mainīja tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmu, kura paredzēja, ka tiesneša alga ir saistīta ar valsts pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Prokuroru amatalga ir piesaistīta tiesnešu darba samaksai. Satversme nosaka, ka tiesneši ir neatkarīgi un pakļaujas vienīgi likumam.