Ēģiptes liberālā opozīcija kritizē valsts jauno pamatlikumu, dēvējot to par pārāk islāmisku un nedemokrātisku, jo tas nenodrošinot pilnīgu pilsonisko brīvību un ierobežojot sieviešu tiesības.
Jaunā konstitūcija nosaka, ka islāma tiesību - šariata - principi ir galvenais likumdošanas avots, bet Ēģiptes ietekmīgākā reliģiskā instance - Al Azhar - sniegs padomus «jautājumos, kas ir saistīti ar šariatu», raksta BBC.
Tajā pašā laikā Ēģiptes pamatlikums arī nosaka, ka valstī dzīvojošie kristieši un jūdaisti savu privāto un reliģisko dzīvi var veidot, vadoties pēc savu reliģiju juridiskajām tradīcijām. Konstitūcija paredz aizsargāt indivīdu reliģisko pārliecību.
M. Mursi apgalvo, ka jaunā konstitūcija pietiekami aizsargā visas iedzīvotāju grupas un palīdzēs nodrošināt stabilitāti valstī, kas pērn piedzīvoja asiņainu revolūciju, bet šogad - virkni vardarbīgu protestu, kas radīja bažas par pilsoņkara izcelšanos.
Pirms konstitūcijas referenduma, kas notika divās kārtās 15. un 22. decembrī, galvaspilsētā Kairā un citviet Ēģiptē notika plašas sadursmes starp M. Mursi atbalstītājiem un pretiniekiem. Pēc referenduma rezultātu paziņošanas otrdien Kairas ielās valdīja miers. Naktī uz trešdienu neliela opozicionāru grupa bloķēja vienu no pilsētas lielākajiem tiltiem, dedzinot riepas.
Ēģiptes prezidents uzskata, ka konstitūcijas apstiprināšana izbeigs politisko krīzi un ļaus koncentrēties novārdzinātās ekonomikas atjaunošanai. Pēdējās dienās Ēģiptes ekonomiskās problēmas ir tikai padziļinājušās, jo bankas piedzīvoja masveidīgu naudu izņemšanu.
Valstī strauji audzis pieprasījums pēc ASV dolāriem, tādēļ daudzi naudas maiņas punkti Kairā palikuši bez dolāriem.
Lai ierobežotu kapitāla aizplūšanu no valsts, Ēģiptes valdība pirmdien paziņoja, ka ir aizliegts izbraukt vai iebraukt valstī ar vairāk nekā 10 tūkstošiem ASV dolāru (5300 latu) skaidrā naudā.