Šogad Pjotrs guva pārliecinošu žūrijas un skatītāju atbalstu Eirovīzijas nacionālajā atlasē Krievijā - 25. maijā Oslo notiekošā konkursa pirmajā pusfinālā, tajā pašā, kurā dzirdēsim Aishu, Pjotrs Naļičs tenora balsī dziedās pašironisko lirisko balādi Lost and Forgotten.
Viņa dziesmas bez maksas pieejamas Pjotra Naļiča muzikālā kolektīva (viņa grupas oficiālais nosaukums) gaumīgi dizainētajā mājaslapā www.peternalitch.ru. Fani aicināti ziedot māksliniekiem jebkuru summu (viss ir droši - varat pārskaitīt naudu ar sistēmas PayPal starpniecību). «Kad mēs domājām, kā izdot albumu, atcerējāmies grupas Radiohead un Trenta Reznora pieredzi, kaut gan es nezinu, kas ir tas Reznors. Mūsu ideoloģija - piedāvāt dziesmas internetā bez maksas un pārdot diskus kā suvenīru produkciju. Savam tētim es tomēr gribu uzdāvināt disku kartona kastītē ar zīmējumiem, nevis nosūtīt linku,» skaidro P. Naļičs, kurš ir izdevis albumu Radostj prostih melodij/Vienkāršu melodiju prieks un DVD ar Maskavas koncerta ierakstu. Lai gan mūzika ir pieejama internetā par brīvu, šie izdevumi kļuvuši par bestselleriem.
Naļičam raksturīga rafinēta vienkāršība, viņa daiļrade izpaužas stilīgos mazbudžeta priekos - ne tikai dziesmās, bet arī klipos, zīmējumos, grafikā un animācijā (visu var apskatīt mājaslapā). Pjotrs studē akadēmisko vokālu, pats sacer mūziku un vārdus. Šansons, neapoliešu melodijas, krievu romances, čigānu un kazaku dziesmas, blūzs, Balkānu mūzikas motīvi, atsauces uz Gorana Bregoviča un Emira Kusturicas skaņdarbiem - Naļiča kompozīcijās notverta ielu un krogu, kāzu un korporatīvo ballīšu mūzikas pasaule. Viņš ar grupu spēlē gandrīz visu - tikai ne rokenrolu.
Skaidrs, ka tā ir gudra un inteliģenta cilvēka vienkāršība. Pjotram Naļičam ir arhitekta izglītība. Viņš ar izcilību aizstāvējis diplomdarbu Daudzfunkcionālais dzīvojamais komplekss un projektējis kotedžas Piemaskavā. «Viss ir noticis dabiski - nodarbojos ar arhitektūru, tur viss ir paplucis, un pirmajā plānā izvirzījusies mūzika,» viņš stāsta.
Naļičs joprojām sakarīgāk un labprātāk runā par laikmetīgo arhitektūru, nevis par savu popzvaigznes karjeru: «Piemēram, ir tāds amerikāņu kantoris Morphosis, kas mūs ļoti iedvesmoja, kad studējām trešajā-ceturtajā kursā. Tā ir skulpturālā arhitektūra - sākumā tika izdomāta forma, un tikai pēc tam šai formai tika pakļauts plānojums un funkcija. Mūs aizrāva Frenks Gērijs un Ēriks Ovens Moss - tādi nelabojami modernisti. Taču ir arī citi arhitekti, kuri būvē neuzkrītošas ēkas, kas nav nekāds mākslas objekts. Šveicietis Pēters Cumtors pārsvarā izmanto koku, viņam ir lērums visādu ēku - šķūnis kā šķūnis, taču ieskaties uzmanīgāk un saproti, cik satriecoši viss ir izdarīts.»