Paldies.
Pērn gāja bojā vairāk par 2600 ogļračiem, kas ir drūms simbols Ķīnas ekspansijai. The New York Times ilgu laiku bija Ķīnai veltīta sleja Aizrijušies ar izaugsmi. Vai notiekošais tiešām ir adekvāts, un kad Ķīna plāno sākt balansēt atšķirību starp ievērojamo eksportu un daudz mazāko importu?
Tirdzniecības balanss arī starp Ķīnu un Latviju ir par labu Ķīnai.
Apmēram 11 reižu.
Tāpēc esmu daudz pūlējies, lai Ķīnas kompānijas importētu Latvijas preces, kā arī šeit investētu. Nesen uzņēmu divas ķīniešu delegācijas. Vienā bija septiņas tūrisma kompānijas, kas interesējās par maršruta izstrādi, kurā būtu Skandināvijas galvaspilsētas un arī Rīga. Tas ir daudzsološi. Vairāk ķīniešu tūristu šeit nozīmēs Ķīnas patērētāju informētību un lielāku interesi par Latviju. Otra delegācija bija no Lauksaimniecības ministrijas, kas ir ieinteresēta importēt Latvijas dārzeņus. Sevišķi ziemā mēs importējam ļoti daudz dārzeņu. Apmēram tā pamazām paredzama sadarbības sabalansēšana ar Latviju.
Piemēram, Polijā lielai Ķīnas informācijas tehnoloģiju firmai ir ļoti veiksmīgs kopuzņēmums. Viņiem ir lielas ambīcijas ES tirgū, bet tas nenozīmēs 100% Ķīnas preču importu - daudz kas tiks ražots uz vietas, arī pakalpojumi būs vietējie.
Nesenie «valūtu kari» vismaz līdz turpmākajam ir pārtraukti. Bet kāds ir Ķīnas skatījums uz juaņas vērtības pacelšanu, ko prasa pasaule?
Mēs savu valūtas politiku plānojam optimizēt uz kontrolēti peldošo kursu, kas piesaistīts tirgu pieprasījumam un piedāvājumam. Tas prasīs zināmu laiku, un katrā ziņā nedomāju, ka juaņas kurss ir pamatā ASV un Ķīnas tirdzniecības disbalansam. Drīzāk tas saistāms ar amerikāņu ierobežojumu uz Ķīnu eksportētajiem tā saucamajiem dubultās izmantojamības augsto tehnoloģiju produktiem, kas it kā var tikt lietoti arī militāriem mērķiem. Ja šis noteikums tiktu atcelts, IT produktu importa dēļ bilance varētu tikt koriģēta.
Un kā ar pamudinājumu celt pašmāju patēriņu?
Kļūstot turīgāki, ķīnieši vairāk arī tērēs. Pagaidām dzīves standarts Ķīnā ļoti atšķiras. Tāpēc valdība finansē lielus infrastruktūras projektus, lai attīstītu arī rietumu reģionus, veicinot to izaugsmi un līdz ar to arī patēriņa pieaugumu.
Vai Ķīna orientējas uz ES jauno diplomātiju vai tomēr vairāk uz nacionālajām valstīm? Piemēram, Norvēģijas un Ķīnas - pagaidām gan piebremzēto - topošo tirdzniecības līgumu domāts pārņemt tālāk ES mērogā.
Runājot par Norvēģiju, Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Liu Sjaobo es redzu kā attiecību bojāšanu ar Ķīnu. Tāpēc nav brīnums, ja kāds departaments vai kompānija uztraucas par sadarbību starp abām pusēm un uz laiku ir pārtraukta apmaiņa un sadarbība. Nedaudz mainījies viss attiecību kopskats, un cilvēku bažas Ķīnas pusē ir saprotamas. Bet labas attiecības ar ES valstīm paliek mūsu fundamentālā politika visās jomās, un mēs gribētu, lai tās respektē Ķīnu kā līdzvērtīgu starptautiskās sabiedrības locekli.
Tātad uzsvars joprojām paliktu galvenokārt uz valstu divpusējām attiecībām, nevis ES kopumā?
Divpusējo attiecību nozīme tikai pieaugs, jo lielākā daļa sadarbības, koordinācijas, konsultāciju un kontaktu ir ar atsevišķām valstīm, nevis ar transnacionālām organizācijām. Mums ir normālas attiecības ar ES, bet savstarpējās attiecības starp Ķīnu un citām valstīm spēlē aizvien lielāku lomu.
Visu cieņu augošajai Ķīnai, tomēr ko tas īsti nozīmē? Kāda ideoloģija nāk līdzi Ķīnas ekspansijai un naudai?
Ķīna sauc sevi par sociālistisku un demokrātisku. Attīstot ekonomiku un mācoties vairāk no ārpasaules, mēs dažādā veidā dosim arī tiesības tautai. Iedzīvotāji Ķīnā tagad var tiešās demokrātiskās vēlēšanās ievēlēt pašvaldības. Līdz ar plašākām ekonomiskajām reformām Ķīna optimizēs to, ko mēs saucam par sociālistisko demokrātiju. Ķīnā vairākums cilvēku lielāku uzmanību pievērš kopējām tiesībām nekā personiskajām. Ķīnā nav pieņemams, ja kāda intereses ir pret kopienas interesēm. Tādā ziņā mums ir atšķirīga attieksme pret atbildību un demokrātijas nozīmi. Tas nav tieši saistīts ar ideoloģiju, tā ir mūsu atšķirīgā nacionālā filozofija: ģimenes loceklim pirmajā vietā ir nevis personīgās, bet gan visas ģimenes intereses.
Diez vai Liu Sjaobo ierašanās Norvēģijā pēc prēmijas kaitētu viņa ģimenei vai kaimiņiem.
Nobela komitejā ir teikuši, ka tas bijis politisks lēmums, cerot Ķīnā radīt pārmaiņas. Tas dod nepareizu signālu ārpasaulei par to, vai jūs respektējat citu valstu tiesu sistēmu un likuma varu. Ķīnas tauta zina, kas ir labi un kas ir slikti tās valstij. Mēs pieturēsimies pie reformu un atvērtības ceļa arī turpmāk un sniegsim savu ieguldījumu pasaules stabilitātē un uzplaukumā, bet savā veidā.
Par Korejas konfliktu: vai Ķīnai tomēr nav «zelta atslēdziņas» uz Ziemeļkoreju?
Mēs atbalstām Korejas pussalas kodolatbruņošanos, bet jūs jau redzat, kas tur noticis pēdējos gados. Mūsu ārpolitika ir tāda, ka mēs nejaucamies nevienas valsts iekšējās lietās. Mēs pasakām, ko domājam, bet neizdarām spiedienu uz lēmumu pieņemšanu.
Ceram to atrisināt ar sarunām. Mums nav zināmas visas detaļas par notikušo, tāpēc Ķīna izsaka savas bažas un nožēlu par traģiskajiem notikumiem un mudina mazināt spriedzi. Bet tas nav atkarīgs tikai no Ķīnas vien.