Politiķu līdz šim teiktais liecina, ka tagadējam KNAB vadītājam ir Zaļo un Zemnieku savienības atbalsts, bet nav Vienotības balsu. Savukārt Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK savu attieksmi nav konkretizējusi.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) gan otrdien uzsvēra, ka kandidātus vērtēs neatkarīga konkursa komisija, tāpēc viņš atturējās izteikt savu viedokli par J. Streļčenoka iespējām arī turpmāk vadīt KNAB. Taču pēc tam, kad konkursa komisija, kurā ir Valsts kancelejas, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas augstākā vadība, būs savu lēmumu pieņēmusi, kandidāts būs jāapstiprina valdībai. Ja tās attieksme būs pozitīva, tad par izraudzīto potenciālo KNAB priekšnieku vēl balsos Saeima. Tātad politiķi no iesaistīšanās KNAB vadītāja izvēlē nevarēs izvairīties. Ja koalīcija nespēs vienoties par vienotu atbalstu konkursa komisijas piedāvātajam pretendentam, tad izšķirošās balsis būs opozīcijai - vispirms jau Saskaņai.
Iepriekš Sabiedrības par atklātību Delna direktors Jānis Volberts žurnālistiem pieļāva, ka konkursa noteikumi ir ļoti labvēlīgi tagadējam KNAB priekšniekam, kas varētu dot viņam iespēju matemātiski iegūt daudz punktu. Noteikumos nav arī pietiekami novērtēta pieredze operatīvajā un izmeklēšanas darbā, par ko varēs saņemt tikai piecus punktus. Savukārt desmit punktus piešķirs, ja pretendenta padotībā ir bijis vismaz simt darbinieku.
Otrdien valdības sēdē ministri akceptēja pēdējās izmaiņas noteikumos. Saeima, veicot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, paredzējusi, ka kandidātus vērtēs komisija četru cilvēku sastāvā, kas var radīt problēmas, ja balsis sadalās uz pusēm. Taču ministri neatbalstīja piedāvājumu dot kādam izšķirošo balsi, jo to neparedz likums. Komisijai būs iespēja uz valdību virzīt divus kandidātus, ja viņi būs saņēmuši līdzīgi augstu punktu skaitu. Delnas vadītājs J. Volberts žurnālistiem sacīja, ka ideāli būtu, ja izdotos atrast kandidātu, par kuru komisija varētu vienoties vienbalsīgi. Pastāvot risks, ka atsevišķi komisijas pārstāvji var nobloķēt arī kāda laba pretendenta izvirzīšanu. Pretēji sākotnējam piedāvājumam reputācijas izvērtēšanu saistīt ar pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam valdība atbalstīja ierosinājumu, ka kandidātu reputāciju pēc pašas noteiktajiem kritērijiem vērtēs konkursa komisija. Valdība arī lūgs Saeimu grozīt KNAB likumu un paredzēt, ka KNAB direktora amata kandidātu vērtēšanas komisijā ir jābūt pieciem, nevis četriem locekļiem. Taču, pat ja šādas izmaiņas operatīvi tiktu veiktas, uz šo konkursu tās vairs nevarētu attiecināt.