Taču novērojumi liecina, ka tikai retais dzīvokli gatavojas īrēt vienatnē - studentu vidū dominē kooperēšanās tendence, savukārt tie, kuri topošos dzīvokļa biedrus nav atraduši, gatavi izskatīt arī istabu īres piedāvājumus.
Iemesls, kāpēc vairāki jaunieši apvienojas, īrējot vienu mājokli, ir ne vien taupīgums, bet arī situācija īres tirgū - cenai atbilstošas kvalitātes dzīvokļu trūkst, atklāj aptaujātie nekustamo īpašumu speciālisti. «Pieprasījums no studentiem ir lielāks nekā dzīvokļu piedāvājums. Vietējie par dzīvokļa īri gatavi maksāt no 50 līdz 300 latiem mēnesī, neskaitot komunālos maksājumus, taču amplitūdā no 50 līdz 100 latiem pieņemamu īres dzīvokli atrast grūti - vai nu tas atrodas tālu no centra, vai ir ļoti sliktā stāvoklī,» novērojis SIA Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša. Viņš piebilst, ka vairumā gadījumu, kad atvēlētā īres maksa ir virs 150 latiem mēnesī, mitekli plāno īrēt vairāki studenti: «Pieprasīti ir dzīvokļi, kuriem pie maksimāli zemas īres maksas ir maksimāli daudz izolētu istabu. Arī ārvalstu studenti vēlas īrēt vienu dzīvokli uz vairākām personām, un šajā kategorijā izplatītākais īres maksas budžets ir ap 200 latiem mēnesī no cilvēka, tādējādi viņi var atļauties dzīvokli par 700 latiem mēnesī un pat dārgāku, ja vien tas ir atbilstošā stāvoklī un mēbelēts,» atklāj J. Lipša.
Viltus mākleri
Nekustamo īpašumu speciālisti atzīst, ka pēdējos divos gados cenas dzīvokļu īres tirgū būtiski palielinājušās, bet nav novērojuši, ka tās celtos tieši mācību gada pirmajos mēnešos, kad pēc tiem ir lielākais pieprasījums. Tomēr SIA Latio Īres nodaļas vadītājs Ģirts Krūmiņš novērojis, ka cena, ko dzīvokļu īpašnieki prasa par īri, ļoti bieži neatbilst telpu stāvoklim. Viņš arī ir skarbs pret īrnieku praksi dzīvokļus meklēt populārajos sludinājumu portālos: «Labu dzīvokli, ko izīrē tiešais īpašnieks, tur var atrast reti - lielākā piedāvājumu daļa ir vai nu ar paklājiem pie sienām, par ko tiek prasīta nesamērīga maksa, vai kā pašpasludināto mākleru rūpals,» uzskata Ģ. Krūmiņš. Piemēram, sludinājumu portālā Ss.lv vairumu reklāmu publicējuši starpnieki, kuri īres līguma noslēgšanas gadījumā no īrnieka pieprasa tā saucamo komisiju viena mēneša īres maksas apmērā. Ņemot vērā, ka gandrīz visi dzīvokļu īpašnieki vēlas saņemt arī drošības depozītu, jaunajam īrniekam ievācoties nākas šķirties no krietnas naudas summas. «Kur aitas - tur cirpēji, bet starpniecības pakalpojuma maksa visos gadījumos būtu jāsedz dzīvokļa īpašniekam, kurš izmanto māklera pakalpojumus, nevis īrniekam. Sertificēti nekustamo īpašumu speciālisti nekad neprasīs starpniecību no īrnieka, jo viņa darba devējs ir dzīvokļa īpašnieks, kuram pakalpojums jāapmaksā pašam - kaut vai no saņemtās pirmā mēneša īres maksas,» skaidro Ģ. Krūmiņš. Viņš zina gadījumus, kad jaunieši internetā atrastiem mākleriem maksājuši vairākus desmitus latu par dzīvokļu izīrētāju telefonu numuriem. Jautāts, kā students Rīgā var atrast labu dzīvokli par paceļamu cenu un izvairīties no negodīgiem starpniekiem, Ģ. Krūmiņš atzīst, ka tas iespējams tikai, ja ļoti paveicas vai ar paziņu starpniecību.
Niša pensionāriem
Interneta sludinājumos tiek izīrēti ne tikai veseli dzīvokļi, bet arī atsevišķas istabas. Vairums no izīrētājiem, ar ko Diena sazinājās, izrādījās mākleri - viņi pieprasīja komisijas maksu arī par istabu īres līgumu noslēgšanu, turklāt četros no sešiem sludinājumiem šis nosacījums nebija minēts. Starpnieki gan atklāja, ka istabas izīrē vecāka gadagājuma cilvēki. Zvanot uz vienu no norādītajiem tālruņiem, atsaucās pensionāre Lidija. Viņa pastāstīja, ka dzīvo divistabu dzīvoklī Ķengaragā un par 90 latiem mēnesī vienu no istabām studentiem izīrē pastāvīgi: «Iepriekš trīs gadus pie manis dzīvoja jauniete no Rēzeknes, tagad meklēju kādu vietā, jo bez papildu ienākumiem nevaru izdzīvot - ziemā visa pensija aiziet komunālajos maksājumos, bet maksa, ko saņemu no istabas īrnieka, ir pietiekams atspaids, lai nenāktos palīdzību lūgt tuviniekiem.»
Pieiet radoši
Limbažniece Austra šogad iestājās Latvijas Kultūras koledžā, taču, uzzinot, ka šī mācību iestāde dienesta viesnīcu piedāvā tikai budžeta grupā studējošajiem, kopā ar draudzeni sākusi meklēt dzīvokli: «Vairākas dienas nepārtraukti pārbaudījām sludinājumu portālus, taču dzīvokļi par pieņemamu cenu bija uz izķeršanu - tiek tam, kurš pirmais piezvana un piesakās. Tāpēc, ieraugot sev atbilstošu piedāvājumu, nevilcinājāmies un aizrunājām to pat bez apskates - katra maksāsim 60 latu mēnesī un papildus komunālos maksājumus - mums ļoti paveicās, jo cena ir pieejama,» uzskata Austra.
Savukārt Latvijas Universitātes students Ritvars stāsta, ka kāds viņa kursabiedrs, sākot medicīnas studijas, dzīvesvietas meklējumiem ierobežoto naudas līdzekļu dēļ piegājis radoši - viņš izdomājis, ka varētu apmesties pie kāda gados veca cilvēka, bet īres maksas vietā sniegt savas zināšanas un pēc ārsta grāda iegūšanas - bez atlīdzības konsultēt. «Vairākos Rīgas mikrorajonos viņš izlīmēja sludinājumus, uz kuriem atsaukušies pārsvarā pensionāri. Neviens gan nebija gatavs pajumti piedāvāt pilnīgi bez maksas, bet ar kādu pensionāru pāri izdevies atrast kompromisu - tādējādi par ļoti zemu cenu, piekrītot palīdzēt arī saimniecības lietās, viņš nodrošinājis sev dzīvesvietu ne vienam vien gadam, jo lielās mācību slodzes dēļ daudzi topošie mediķi nevar piestrādāt un līdz ar to atļauties labākus dzīves apstākļus.»