Ir izstrādāts stratēģiskās attīstības plāns 2012.-2018. gadam, un saskaņā ar to mēs strādājam. Prioritāri mēs vēlamies kļūt par visu Centrāltirgus paviljonu tiešiem saimniekiem. 2010. gadā tirgus apsaimniekoja divus paviljonus, tagad tie ir trīs, bet divi vēl atrodas ilgtermiņa nomā. Gastronomijas paviljons ir nomā līdz 2015. gada 31. decembrim, bet piena paviljons - līdz 2014. gada 31. decembrim. Redzot paviljonu tehnisko stāvokli un tirdzniecības organizēšanas procesu, mēs nevaram būt priecīgi par situāciju, tāpēc strādājam, lai iespējami ātrāk pārņemtu šos paviljonus.
Vai jums tam ir nauda?
Lai paviljonus pārņemtu, lielus līdzekļus nevajag. Esam palūguši abu paviljonu apsaimniekotāju SIA Viaro izstrādāt tehnisko projektu apkures, kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas izbūvei. To nomnieks ir veicis, un, ja mēs kļūstam par paviljonu tiešajiem apsaimniekotājiem, mēs izbūvēsim šīs sistēmas.
Vai paredzat izmaiņas gastronomijas paviljonā, kur puse šobrīd ir pilna ar drēbēm?
Ja godīgi jāatbild, gatavas vīzijas paviljona iekšējās tirdzniecības organizēšanas procesa pārkārtošanai mums nav. Vairāk par visu mums rūp tirgotāju un pircēju komforts, ko gribam panākt ar siltuma un aukstuma sistēmu izbūvi. Mēs varam paviljonu pārņemt, turpinot pašreizējo tirdzniecības organizēšanas sistēmu, taču mainot nosacījumus uz stingrāku pārraudzību un kontroli.
Ir dzirdētas idejas par otro stāvu izbūvi paviljonos. Vai tās vēl ir aktuālas?
Šobrīd tās ir noslāpušas. Jānovērtē kultūrvēsturiskā vērtība, un nevar uz visiem objektiem skatīties tikai no komerciālā pienesuma. Mans personīgais skats uz Centrāltirgu ir kā uz objektu, kuru brauc skatīties un par kuru priecājas rīdzinieki un Latvijas iedzīvotāji, un to padarīt par lielveikalu ķēžu vai tirdzniecības centru sinonīmu nav tas, par ko mums teiks paldies mūsu bērni.
Tomēr lielveikali paviljonos ir - gan Maxima, gan Supernetto.
Uzskatu par vienu no lielākajām kļūdām, ka Centrāltirgus ir ļāvis sajaukt tirdzniecības procesu, tirgu sākot aizstāt ar vienveidīgu tirdzniecības placi. Mēs šodien strādājam ar sekām. Pamatā ir ilgtermiņa līgumi, kur nomniekus interesēja ieņēmumu sadaļa, nevis attīstība. Nav noslēpums, ka tirdzniecības giganti var maksāt, un šeit viņi ir. Maxima ir līgums ar starppaviljonu apbūves nomnieku, kam pirms daudziem gadiem ir noslēgts līgums par zemesgabala nomu līdz 2045. gadam. Viņi starp paviljoniem ir smuki iebūvējušies un ielaiduši lielu operatoru.
Tas nozīmē, ka Maxima šeit var palikt līdz 2045. gadam?
Maxima šeit var palikt tik ilgi, kamēr nav precīza rīcības definējuma no Centrāltirgus puses. Tajā brīdī, kad Centrāltirgus sāk apsaimniekot visu paviljonu ansambli, situācija var mainīties.
Pirms četriem gadiem, kad Rīgā nāca pie varas SC un LPP, toreizējā vicemēra Aināra Šlesera vīzija bija samazināt rūpniecības preču tirgus teritoriju, tika pieminēta Lido ienākšana šai vietā.
Mēs šo teritoriju redzam kā iespēju papildu autostāvvietas izveidei. Lai gan ir daudz iespēju, kā ar sabiedrisko transportu atbraukt līdz Centrāltirgum, iespējas ar savu automašīnu atbraukt uz tirgu ir ierobežotas. 2011. gadā Nils Ušakovs izdeva rīkojumu izveidot darba grupu par autostāvvietu attīstības iespējām tirgum piegulošajās teritorijās. Darba grupa beidza strādāt šā gada sākumā ar divām pamatatziņām - pirmkārt, Centrāltirgum jāskatās uz iekšējām teritorijām, un otrs ir Maskavas ielas rekonstrukcijas projekts, ko piedāvāja Rīgas satiksme. Izvērtējot iespējas, secinājām, ka rūpniecības preču tirgus ir tā teritorija, kur izvietot autostāvvietas. Ir plāns nākamgad tās sākt izbūvēt, tā ka rūpniecības preču tirgus teritorija ir pārmaiņu priekšā.
Kāda ir proporcija starp pārtikas un nepārtikas precēm tirgū?
60% pret 40% par labu pārtikai. Šī proporcija mainīsies ļoti maz, jo nepārtikas preču piedāvājums ir pietiekami liels, bet sadrumstalots, nav sakārtots. Jāatzīst, ka tirgotājam, kas gadu gadiem strādājis nepārtikas produktu sektorā, pārmaiņas nav vajadzīgas - viņam ir labi tā, kā ir. Ja rūpniecības preču tirgū sāksies pārmaiņas, aizpildīsies tās vietas, kas līdz šim bija brīvas, piemēram, spīķeru otrajos stāvos, privātajos kioskos. Mēs saprotam jūtīgumu no sociālā aspekta - likvidēt daļu tirgus nozīmē problēmu gūzmu cilvēkiem, kas šeit tirgojušies. Mēs nevaram uzreiz griezt, tāpēc plāns ir etapos apsaimniekot teritoriju kompaktāk, lai tirgotāji sabrāļotos, sadraudzētos, mazāk izmantotu teritoriju noliktavām. Tas ir ļoti interesants rādītājs - līdz šim rūpniecības preču tirgū 35% ir tirdzniecības platību un 65% - noliktavas.
Uzņēmējiem samērā nesen bija ideja būvēt spīķerim līdzīgu tirdzniecības ēku brīvajā laukumā pie transporta pieturas un tuneļa (iepretī Satiksmes ministrijai). Vai šī ideja ir spēkā, un vai tiek plānotas citas jaunbūves?
Mēs pietiekami stingri ejam projām no prakses, kad tirgus iznomā platības tirdzniecības objektu būvniecībai. Konkrētajā gadījumā nav līgums ar tirgu, bet domi Īpašuma departamenta personā. Līgums noslēgts samērā sen, būvniecība nav iesākta, līguma nosacījumi paredz, ka tas, kas ir uzbūvēts, jāsavāc kā puzlīte kastītē un jāsavāc projām. Domāju, ka nomnieks ir atteicies īstenot projektu pēc šāda līguma. Runājot par citiem projektiem, blakus gaļas paviljonam ir tā dēvētais paviljons Kaija, kuru mēs vēlamies novākt, bet tā vietā nomnieks varētu izveidot jaunu īslaicīgu vai ilglaicīgu būvi, kurā atrastos arī tirgus informācijas centrs. Šī būvniecības iecere šobrīd ir saskaņošanas stadijā. Ja piekristu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, mēs gribētu runāt par muzeja izbūvi, savietojot to ar dzelzceļa peronu virs gaļas paviljona.
Vai pieļaujat, ka jūsu vadības laikā varētu atdzimt ideja par Teodora Zaļkalna cūkas pieminekli?
Līdz katrai lietai ir jānonāk soli pa solim. Līdz piemineklim es vēl neesmu nonācis, ir daudz darāmo lietu tirdzniecības sakārtošanā, pārdevēju ētikā un godīgumā.
Cik lielā mērā jūs varat ietekmēt šo godīgumu, nebūdami pārdevēju tiešie darba devēji?
Mēs esam spēles noteikumu definētāji. Mēs ar prasībām, ar uzraudzību varam ietekmēt, jo pārdevējs ir ieinteresēts te būt. Komerciālais aspekts ir būtiskākais, un pārdevējam ir svarīgi sakost zobus, savilkt jostu, bet izpildīt prasības, lai viņš šeit būtu. Tirgū konkurence ir pietiekami nopietna un saistīta ar tirgus attīstību. Kamēr viss ir mierīgi un vienmuļi, arī tirdzniecība rit mierīgi un vienmuļi. Pēdējos gados mēs redzam interesi no dažādām tirgotāju grupām - ir jaunie, kas grib ienākt, piemēram, Spānijas produktu tirgotāji, liels gaļas ražotājs Forevers, uzbeki ar savu pārtiku. Pārsteidza, ka strauji par mums sāka interesēties sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, trīs jauni ir ienākuši pēdējā laikā. Lielveikalu ķēdes arī joprojām klauvē pie tirgus durvīm.
Bet jūs neielaižat.
Šobrīd ne.
Ja tirgu pozicionējat kā tūrisma objektu, kā spējat nodrošināt apmeklētāju drošību pret kabatzagļiem?
Mēs pietiekami daudz esam paveikuši, bet tas nav labsajūtai pietiekams arguments. Apsardzes dienests, pašvaldības policija, izbūvētā videonovērošanas sistēma ir atbalsts, lai no šādiem elementiem pēc iespējas izvairītos. Mēs bieži tiekamies arī ar Valsts policijas pārstāvjiem. Līkne iet uz leju. Lielu daļu šo cilvēku apsardzes dienests pazīst sejā. Pierādīšanas un sodīšanas sfēra nav mūsu, mums svarīgi ir identificēt un izolēt.
Šodien no stacijas puses nācu uz interviju, un trīs cilvēki man piedāvāja kontrabandas cigaretes. Cik lielā mērā jūs varat ietekmēt šo situāciju, jo dažus no šiem cilvēkiem pat es jau atpazīstu sejā?
Es neticu tam, ka jums kāds trīs reizes piedāvāja cigaretes, es tam negribu ticēt. [..] Es neesmu noliedzis un neteikšu, ka tas Centrāltirgū nenotiek, ir pastāvīgi mainīgu cilvēku grupiņa, ar kuriem nākas strādāt. Cilvēku plūsma te ir lielākā Latvijā, un mēs pievelkam šādus cilvēkus kā magnēts. Mēs to saprotam un zinām. Bez lieliem kara pieteikumiem esam panākuši, ka teritorijās, kurās Centrāltirgus ir tiešais pārvaldnieks, šīs darbības ir nogrieztas saknē. Tur, kur ir apakšnoma, strādājam ar nomniekiem. Mani dara bažīgu tas, ka mēs identificējam, noķeram, nogādājam iecirknī - pēc divām trim dienām viņš atkal ir «postenī». Nav kaut kas kārtībā ar nobeiguma fāzi, kas saucas sankcija. Cēloņi ir uz valsts robežas. Es ceru, ka Centrāltirgū nav ražotņu, bet mēs cīnāmies ar sekām. Ja mainītu likumdošanu, varētu atļaut tirgot legālās cigaretes tirgū.
Par to runā daudzus gadus.
Pēdējais mēģinājums bija Ministru kabineta komitejā, kur Roberts Ķīļa kungs paņēma rokā speciālistu atzinumu, pateica, ka neko tajā nesaprot, un tas tika noliks zem galda. Viss. Beidzās diskusija. Ir absurdi, ka piecu metru diametrā kioskā, kas nav tirgus teritorijā, legālās cigaretes drīkst tirgot, bet šeit nedrīkst. Varbūt ar to arī sākam?
Jūsu pārziņā ir vēl divi tirgi.
Vidzemes tirgus rentabilitāte ir ar mīnus zīmi, mēs to dotējam katru mēnesi ar aptuveni diviem tūkstošiem latu. Analizējam objektīvos iemeslus, kāpēc tas ir noticis, bet ne lai aizstāvētu stagnāciju un bezdarbību. Mūsu doma ir veidot attīstības modeli ar privātu «piešprici», vienā teritorijā attīstot tirgus koncepciju ar nepārtikas un ražošanas sektoru. Vidzemes tirgus apkārtnē dzīves ritms ir kļuvis retināts. Mums ir jāveido teritorija, kur labprāt nāktu rīdzinieki, bet šī teritorija atļauj daudz ko. Vidzemes tirgus gaļas paviljona atjaunošanai vajadzīgās investīcijas ir 2,2 miljoni eiro, ar ko varētu panākt, ka visas pārtikas preču grupas šajās telpās var savietot, paturot atklāto teritoriju tik, cik nepieciešams vasaras tirdzniecībai. Āgenskalna tirgū ir nomnieks, un esam panākuši, ka apsaimniekotājs ir sapratis - viņa ienākumi ir atkarīgi no tirgus tehniskā stāvokļa. Tirgus priekšpuses sakārtošana tiks īstenota Pilsētas attīstības departamenta uzraudzībā. Esam pasūtījuši paviljona fasādes rekonstrukcijas projektu, līdz gada beigām būs pirmās skices. Vēsturisko paviljona fasādi vēlamies renovēt ar norvēģu fonda līdzfinansējumu.
Kāda šobrīd ir Centrāltirgus bilance?
Pamēģināšu atbildēt plašāk. 2011. gada 1. janvārī Centrāltirgus pamatkapitāls bija 2,4 miljoni latu. Šodien tas ir septiņi miljoni, Rīgas dome ir ieguldījusi pamatkapitālā atsevišķus spīķerus, Latgalīti un rūpniecības preču tirgu. 2010. gads tika noslēgts ar 115 tūkstošu latu peļņu, 2011. gads tika noslēgts ar zaudējumiem - lai arī peļņa no saimnieciskās darbības bija Ls 700 000, miljonu mums paņēma Krājbankas krahs. 2012. gadā peļņa bija Ls 396 000, apgrozījums gadā pieaug par 7%. Esam optimizējuši arī daudzas izdevumu sadaļas. Šogad vismaz 800 tūkstošus ieguldīsim infrastruktūrā, lielākoties zivju paviljona baseinos.
Tikko parādījās ziņa par milzīgo zivju paviljona rekonstrukcijas sadārdzinājumu, salīdzinot ar plānoto finansējumu.
Sākotnējo summu - 145 tūkstošus latu - mēs iekļāvām 2013. gada budžetā. Plānojot iepirkumu, bijām paredzējuši jaunu baseinu izbūvi veco vietā. Sastādot specifikācijas, konstatējām, ka mēs paši nevaram noteikt, kādi būs šie baseini. Mēs nevaram izbūvēt vienu kvadrātu, pieliet ar ūdeni un pateikt - šeit zivīm ir vieta. Tas bija mūsu naivums, kad domājām, ka, nomainot vecu lietu ar jaunu, mēs sasniegsim mērķi. Salikām kopā visas prasības zivju labturībai, ko prasa Pārtikas un veterinārais dienests un ES regulas. Ir trīs zivju sugas, katrai ir savs temperatūras režīms, baseins jāsadala trīs daļās, katrai jāpadod noteikts skābekļa daudzums un noteikta temperatūra. Mūsu ideja, ka viens ūdens, viena sistēma visiem baseiniem, nestrādā. Baseinus nodrošina katrs nomnieks individuāli, maina ūdeni no brīža, kad zivis ielaidis, ik pa piecām stundām. Katra baseina priekšā izprojektējām jaunas vitrīnas zivju glabāšanai uz ledus, kam jānodrošina aukstums. Tas, ka šī summa palielināsies, neatklājās tikai tagad. 2012. gada pārskatā mēs norādījām, ka savu peļņu gribam novirzīt zivju paviljona rekonstrukcijai, un akcionārs to akceptēja. Summa, kas ir šobrīd, ir adekvāta. Būvniecība tiks organizēta, lai nepārtrauktu tirdzniecību paviljonā. Mūsu intereses ir iespējami īsāks būvniecības process, un arī tas ietekmē iepirkuma gala summu. Termiņš ir trīs mēneši, gada beigās pirmās zivis paredzēts ielaist jaunajos baseinos.
Vai savu amatu uzskatāt par politisku vai saimniecisku?
Saimniecisku.
Tomēr jūsu iecelšanas fons bija nepārprotams - valdošā koalīcija neslēpa, ka SC un LPP/LC pārdalījušas savas ietekmes sfēras, Dainis Liepiņš bija no LPP/LC, viņu atcēla un vietā iecēla jūs kā SC cilvēku.
Es ļoti stingri nošķiru saimniecību no politikas, un šo amatu es nevarētu pildīt, ja to uztvertu kā politisku. Kas tika ņemts un kas tika likts, mani neinteresē. Mani uzrunāja konkrēti cilvēki. Pastāvošā kārtība strikti neprasa rīkot konkursu, bet es būtu gatavs piedalīties, ja konkurss būtu bijis.
Valdē ir arī Tatjana Lukina, kura kandidēja vēlēšanās no SC, tomēr nolika mandātu un izlēma palikt Centrāltirgū.
Es pats neesmu nevienas partijas biedrs. Tas, ka Tatjanai Lukinai ir pieredze deputāta darbā, tāpat kā man ir astoņu gadu pieredze kā Liezeres pagasta pašvaldības deputātam, tikai palīdz, jo ir skaidrs, kādai jābūt amatpersonai, sadarbībai ar pašvaldību. Ja man ir kolēģe, kura ir strādājusi Rīgas domē ar struktūrvienībām, es labprāt viņai deleģēju sadarbības jautājumus ar domi.