Vai KHL nedēļas labākā uzbrucēja gods dod arī kādu materiālu labumu?
Tas vairāk ir domāts galvai. Pagaidām man nekas nav teikts, ka varētu saņemt arī prēmiju.
Toties atzinība varētu būt nopietns arguments, kad notiks saruna par jauna līguma parakstīšanu?
Iespējams, bet man ir līgumsaistības arī uz nākamo sezonu. Pagājušajā vasarā ar Maskavas Dinamo parakstīju līgumu uz diviem gadiem.
Līgumā ir paredzēti bonusi par rezultatīvu sniegumu?
Cik man zināms, tāds līguma punkts ir gandrīz visiem spēlētājiem.
Kāpēc Maskavas Dinamo neizdevās sezonas sākums?
Visi domāja, ka komanda vareni iesāks, jo pavasarī Gagarina kausa izcīņā Dinamo izkrita jau pirmajā kārtā un bija pamats gaidīt, ka komanda KHL atgriezīsies ar dubultu niknumu. Tomēr pirmajā spēlē sekoja pamatīgs «zāģis» pret Magņitogorskas Metallurg, pēc tam zaudējām arī CSKA, un sākās jau runas, ka Dinamo beigas būs. Komandas iekšienē to gan nejuta. Paši izrunājām, kas notiek, un secinājām, ka kājas vēl nav atgājušas pēc Pinskas treniņnometnes. Cits citam sacījām, ka jānomierinās. Kad kājas sāks skriet, tad arī būs rezultāts. Tā arī bija. Smaguma sajūta gan vēl bija arī nākamajās divās spēlēs, kuras uzvarējām. Pēc tam mums iedeva pāris brīvdienu, un viss jau bija kārtībā.
Pinskas nometnē slodzes tiešām ir milzīgas?
Otro reizi uz turieni braukt man negribas... Nu, ir šausmīgi, ļoti šausmīgi.
Pirmoreiz vasarā dabūji tik nopietni pasvīst?
Nē, jo gandrīz vai tos pašus vingrinājumus nācās izpildīt pie trenera Vladimira Bistrova. Toreiz gan man bija četrpadsmit gadu un viss likās ļoti viegli izdarāms. Pieaugušo hokejā tādas slodzes gan izgāju pirmo reizi.
Kāda ir atšķirība no citām komandām? Esmu dzirdējis, ka Maskavas Dinamo vairāk ir jāskrien...
Nav jau tikai skriešana. Ir tā sauktie cikli, kuriem jāiziet cauri, - ar spēka vingrinājumiem, skriešanu, atlētikas zāli un ledus treniņiem. Viss ir sabalansēts un ļoti daudz.
Pinskas nometne beidzās augusta sākumā. Tas nozīmē, ka tikai pēc mēneša atgriezās svaiguma sajūta?
Es pats jutos it kā normāli, bet daži no slodzēm atgāja tikai pēc pusotra mēneša. Pirmo reizi gan bija tik grūti, jo parasti uz sezonas sākumu man ir superforma.
Tagad beidzot jūt labumu pēc Pinskā padarītā darba apjoma?
Viennozīmīgi ir grūti atbildēt. Šveicē man bija lielāks spēles laiks, tāpēc arī attiecīgi vairāk piekusu. Šosezon jūtos labi un spēlēt varu daudz.
Šveicē lielāks akcents bija uz divām vadošajām maiņām?
Tā bija. Pie rezultāta 1:1 dažkārt spēlējām pat ik pēc maiņas. Mūsu maiņa bija vadošā spēlei skaitliskajā vairākumā, tāpēc uz ledus sanāca pavadīt daudz laika. Dinamo visas maiņas spēlē pa apli. Tā šeit vienmēr ir bijis, ka uzticas visām četrām maiņām, lai vienmērīgi spētu aizvadīt visu sezonu.
Zinot, ka Harijs Vītoliņš ilgu laiku ir spēlējis Šveicē un arī trenera gaitas sācis šajā valstī, pārslēgties no Šveices hokeja uz Maskavas Dinamo spēlēto hokeju nebija nemaz tik sarežģīti?
Pilnīgi nav nekādas līdzības ar Šveices hokeju. Viņš jau ir pielāgojies šai līgai, kurā spēlē stipri atšķirīgu hokeju no Šveices. Vītoliņš turpina izmantot Znaroka iestrādes, un papildus viņam ir savas idejas. Īstenībā Maskavas Dinamo visu laiku jau bija viņu abu hokejs, tagad tikai ir nomainījies vadītājs. Man jau šķiet, ka šitais hokejs ir stipri līdzīgs savulaik Latvijas izlasē spēlētajam, tā ka man nav grūti pielāgoties.
Kāds ir KHL hokejs?
Es jau to esmu teicis, ka šeit ir grūtāk spēlēt tāpēc, ka visu laiku cits citu cenšas piemānīt. Kāds grib būt gudrāks. Pirms katras spēles ir video skatīšanās un taktikas izstrādāšana konkrētam pretiniekam. Šveicē viss notiek ļoti ātri. Nav neskaitāmas ieslidošanās jeb tā sauktie «perekati», viss notiek taisnās līnijās. Met uz vārtiem, iet cīņā, līdzīgi, kā tas ir NHL.
Man šķiet, ka ļoti labi jūties KHL hokejā, jo ar pretinieku piemānīšanu tev labi veicas. Spilgta epizode bija pēdējā spēlē ar SKA, kad ar vienu piespēli izveidoji situāciju divi pret vienu aizsargu.
Man nav problēmu spēlēt abu stilu hokeju. Tuvāks gan man ir agresīvais, kurā var skriet un sisties. Tad arī momentu ir vairāk un spēlēt ir interesantāk. KHL dažās spēlēs vispār nav momentu, jo pretinieks nedod iespējas pietuvoties vārtiem. Vladivostokā pret Admiral spēlējām uz mazāka izmēra laukuma, un tur man hokejs likās nenormāli ātrs. Tāpat ātras spēles ir pret SKA, bet ir tādas komandas kā Rīgas Dinamo, kas visu laiku kāpjas atpakaļ. Viņi ļauj ar ripu slidot vidējā zonā, bet tad pēkšņi vairs nav variantu. Iemet ripu zonā, viņi atkal izmet ārā. Pieļaujam divas kļūdas, un tās viņi izmanto. Tādās spēlēs ir grūti kaut ko izveidot.
Vai nav arī sarežģīti noskaņoties pret komandām, kas nav turnīra tabulas augšgalā? Šosezon trīs reizes esat uzvarējuši SKA, savukārt abās spēlēs zaudējuši Rīgas Dinamo.
Noskaņojušies bijām pret Rīgas Dinamo. Rīgā labi sākām, pirmās piecas minūtes uzbrukām, bet neko nevarējām izdarīt un sabrukām. Zaudējumus es drīzāk skaidroju ar šīm taktiskajām cīņām, jo paiet laiks, kamēr kaut ko atklāj.
Rīgas spēles laikā runāja, ka Oļegs Znaroks pirmajā pārtraukumā no ložas esot aizgājis uz ģērbtuvēm.
Nē, man šķiet, ka viņš nebija atnācis. Parasti viņš pēc spēles ienāk ģērbtuvē, sasveicinās, bet neko īpaši nesaka. Es zinu, ka viņš no ložām mēdz aiziet skatīties uz kādu citu vietu. Vismaz Maskavā Znaroks tā dara.
Treniņprocesā Znaroks iesaistās?
Uz ledus viņš nekāpj. Parasti atnāk, paskatās un kādam kaut ko individuāli pasaka. Treniņu procesā viņš nejaucas, tas ir Hara pārziņā, jo viņš ir galvenais.
Televīzijas translācijā vienreiz varēja dzirdēt, ka Vītoliņš tev kaut ko saka latviski. Tā ir vienmēr? Partneri pēc tam nepārvaicā, ko treneris sacīja?
Kāda valoda Harim pirmā pasprūk, tajā viņš arī dod padomu. Aiz okeāna kanādieši teica, ka visiem jārunā angliski. Krievi saka, lai runājam atkal tikai krieviski, jo mēs jau saprotam abas valodas. Cenšamies runāt krieviski, bet, ja sēžam ar Mārču (Karsumu) blakus, mums savā starpā jārunā klusāk, lai citi neapvainojas.
Kad Vītoliņam sezonas sākumā pārmeta, ka viņš varbūt nespējot pateikt skarbākus vārdus, Haris atbildēja, ka viņš varot arī uzkliegt, ja ir tāda vajadzība...
Tā arī ir - uzbļauj mums diezgan bieži. Disciplīnas ziņā komandā viss ir kārtībā.
Komandas bāzē sanāk bieži dzīvot. Savulaik Znaroks ar Vītoliņu pēc zaudētām spēlēm mēdza komandu nosūtīt uz bāzi?
Var jau katru nakti palikt bāzē. Kad biju apslimis, tā arī darīju, jo tur ir pieejama pilna medicīniskā aprūpe. Nesen bijām uz divām dienām ielikti, bet tā nav, ka mēs bieži dzīvotu komandas bāzē. Apstākļi tur gan ir ļoti labi - augstākās klases viesnīca, ļoti laba ģērbtuve, ēdnīca, pirts, baseins un pilns medicīnas serviss. Ja ir savainojums, tad jābrauc ārstēties uz bāzi.
Pirms pusotra gada būtu palicis Rīgā, taču Dinamo nepiedāvāja līgumu. Aizbrauci uz Šveici un tagad esi iepeldējis dziļākos ūdeņos. Maskavas Dinamo ir titulētāks klubs, kas cīnās par augstām vietām, un noteikti arī līgumu esi ieguvis izdevīgāku. Sanāk, ka ar aizbraukšanu uz Šveici viss ir pagriezies uz labo pusi.
Tāds arī bija mans plāns - braukt uz Šveici, lai atgūtu pārliecību. Iekšējā nojauta man sacīja priekšā, ka tur es jutīšos ērti. Tā arī notika, un tāpēc es tagad esmu Maskavā. Ja godīgi, plāns gan bija nedaudz cits. No Šveices es gribēju tikt atpakaļ uz Ameriku un iegūt normālu vienvirziena NHL līgumu.
Leo Komarovs no Maskavas Dinamo aizbrauca uz NHL...
Ja man dotu tādu līgumu kā viņam, es arī nedomājot aizbrauktu. Principā jau es varēju dabūt vienvirziena līgumu NHL, taču es apzinājos, kāda būs mana loma komandā. Ar mani īpaši nerēķinātos, es spēlētu ceturtajā maiņā. Uz vienu spēli mani pieteiktu, nākamo atkal nespēlētu. Morāli to ir grūti izturēt. Kad biju NHL, es jutu, ka varu spēlēt trešajā maiņā un ar labu spēli spētu cīnīties par vēl augstāku maiņu, bet vienkārši tāda iespēja man netika dota.
Pēc sezonas Šveicē bija viens reāls variants braukt uz NHL?
Divi pat bija, bet man piedāvāja Maskava, un es zinu, ka viņi nebūtu gaidījuši.
Finansiāli izdevīgāks noteikti bija Maskavas Dinamo piedāvājums?
Jā, bet tobrīd es par to vismazāk domāju.
Esi aizdomājies, kāpēc Rīgas Dinamo nebiji tik rezultatīvs kā pēc tam Ženēvas klubā Šveicē un šosezon Maskavas Dinamo?
Īpaši neesmu par to domājis. Protams, kā jau teicu, pēc samērā nelielā spēles laika Amerikā biju zaudējis pārliecību un līdera dotības. Es spēlēju tāpat, kā to biju darījis NHL, pārsvarā strādāju - līdu uz vārtiem, cīnījos. Nevis mēģināju kādu apčakarēt, bet izvēlējos drošākos variantus. Iemetu ripu zonā un pēc tam centos to tur noturēt. Izdarīju daudz darba, bet galvenokārt pa tukšo. Manuprāt, tā bija lielākā problēma. Bija arī patiešām labas spēles, kurās tikpat kā ne reizi nekļūdījos, bet paliku bez punktiem un vēl kādu mīnusu pieķēru klāt. Komandai jau arī spēle negāja, bija daudz zaudējumu.
Maskavas lielpilsētas režīmā jau esi iedzīvojies. Sastrēgumos nepaiet daudz laika?
Es, Mārča, Robinsons un pārējie ārzemnieki dzīvojam centrā. Bāze ir patālu, jo atrodas ārpus pilsētas, taču sastrēgumos neiekļūstam. Kad no rīta braucam uz treniņu, «probka» ir uz centru un tad mēs pusstundā tiekam līdz bāzei. Kad braucam atpakaļ, tad jau korķis sāk veidoties uz otru pusi. Spēļu halle Lužņiki mums ir centrā. Tad vispār nav nekādu problēmu.
Latvijas hokeja izlasē ir jauns treneris Aleksandrs Beļavskis. Viņa vadībā nekad neesi spēlējis un vai vispār esi ar Beļavski runājis?
Jā, esmu vairākkārt runājis. Pēdējoreiz pasaules čempionātā Minskā viesnīcā nedaudz parunājām. Ļoti labi viņu nepazīstu. Sasveicināmies un nedaudz parunājam.
Tad jau jaunais treneris tev nebūs pilnīgi nepazīstams?
Nē, bet es gan nezinu, kāds viņš ir kā treneris.
Beļavskis saka, sezonas laikā KHL spēlētājus nevajadzētu traucēt...
Nezinu - var jau būt. Tomēr zinu to, ka pavasarī atbraukšu mājās un tad jau arī atskanēs zvans. Latvijas izlasē tāpat jau visi zina, kuri ir kandidāti. Izsaukumi uz klubu citreiz atnāk un dažreiz arī ne.
Tev laikam jānovēl, lai uz izlasi atbrauktu tikai aprīļa beigās. Tādā gadījumā ar Maskavas Dinamo būsi aizspēlējies līdz Gagarina kausa finālam.
Tas būtu labi.