Protams, tūristiem vajag rādīt visu, par ko viņi ir gatavi maksāt naudu, - arī kapus. Piemēram, Vīnes un Parīzes kapsētas var uzskatīt par pasaules līmeņa tūrisma apskates objektiem, kurp ik gadu plūst cilvēki no daudzām pasaules valstīm. Taču jāņem vērā, ka ne jau pašas kapsētas kāds alkst redzēt, bet gan, piemēram, to literātu vai mūziņu kapavietas, kuru daiļrade katram šķiet tuva. Principā te var runāt var sava veida svētceļojumiem. Jā, Brāļu kapu ansamblis ir iekļauts _UNESCO_ kultūras mantojuma sarakstā, arī Rīgas kapos ir apbedīts ne mazums ievērojamu cilvēku, bet viņu vārdi kaut ko izsaka tikai mums pašiem. Nesen veiktā skolēnu aptaujā Lielbritānijā noskaidrojās, ka lielākā daļa pat nenojauš, kas ir bijis Ādolfs Hitlers. Vēl vairāk - daļa no viņiem uzskata, ka Hitlers ir britu futbola treneris. Diez vai vajadzētu gaidīt, lai eiropieši zinātu, kas ir bijis Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics, un dotos uz Rīgu apskatīties viņu mūža mājas. Šīs vietas vienmēr ir un būs svarīgas tikai mums pašiem. Turklāt iedomāsimies sevi ārvalstu tūristu vietā - diez cik liela varētu būt mūsu atsaucība, saņemot piedāvājumu doties kruīzā, piemēram, pa Tallinas kapsētām... Šaubu nav, ka tūrisma iespējas Rīgā ir jāpopularizē, turklāt neviens neapšauba to, ka mums ir ko rādīt šīs pilsētas viesiem. Tomēr ir rūpīgi jāizsver, kādus konkrēti objektus un iespējas mēs gribam un varam popularizēt. Rīga ir Baltijas centrs, tā ir jūgendstila pilsēta ar pietiekami senām tradīcijām. Tāpēc absolūts neprāts būtu pozicionēt to kā kapu pilsētu.
Svētceļojumā uz Rīgu?
Ir pietiekami daudz iespēju, ko ārvalstu tūristiem var piedāvāt Latvija. Mēs varam attīstīt spa kūrortus, joprojām līdz galam neizmantotas ir medicīnas tūrisma iespējas. Taču izbrīnu izraisa Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas pārstāvju ierosinātais, ka Latvijas galvaspilsēta ir itin labi piemērota tam, lai šeit attīstītu kapsētu tūrismu.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.