Bankas uzkrājumi nedrošiem kredītiem otrajā ceturksnī sasniedza 239 miljonus latu, un, lai apdrošinātos pret nākotnes zaudējumiem, uz Latviju novirzīti arī 78,5 miljoni latu, kas iepriekš uzkrāti Swedbank grupas līmenī. Lai gan banka ekonomikas lejupslīdi arī gada otrajā pusē sauc par neizbēgamu, savā paziņojumā tā norāda, ka šā gada otrajā ceturksnī ekonomikā novērojamas stabilizēšanās pazīmes. Pēc Swedbank domām, par to galvenokārt būtu jāpateicas privātajam sektoram, kas «negaidīti strauji pielāgojies izmaiņām ekonomikā, sabalansējot izdevumus un pārstrukturējot savu darbību». Swedbank uzskata, ka gada otrajā pusē samazināsies arī nedrošo kredītu skaita pieauguma temps, taču atzīst, ka ir sagatavojusies «pat pesimistiskākajām ekonomikas perspektīvām». Šā gada otrajā ceturksnī Swedbank samazinājies gan kredītportfelis (par 8%), gan noguldījumu apjoms (par 2%).
Uzkrājumu veidošana nedrošajiem kredītiem par banku zaudējumu iemeslu kļuva jau gada pirmajā ceturksnī, kad banku sektora kopējie zaudējumi Latvijā sasniedza 44,2 miljonus latu. Augusta beigās Finanšu un kapitāla tirgus komisijai paziņos pusgada darbības rezultātus, pēc kuriem komisija iecerējusi vispusīgi izanalizēt arī banku spēju tikt galā ar zaudējumiem, kas radušies nedrošo kredītu dēļ.