Ideja par savu kurmju lamatu ražošanu ienākusi prātā jau pirms gadiem pieciem, sešiem, bet toreiz bija citas prioritātes pamatbiznesā - pārtikas veikali un ēdnīcas, banketu un viesību galdu klāšana, tas viss aizņēma laiku. «Kamēr citi atpūtās, mēs strādājām,» atceras Ilmāra laulātā draudzene Ieva. Sācies viss diezgan nevainīgi - pašu «līvānu» mājas mauriņā bedres vienu pēc otras cītīgi raka kurmji. Ilmārs vienreiz izmēģināja šķūnītī atrasto un saprata - tā lieta der. Pēc vairāku dzīvnieku noķeršanas, kad pašam zāliens jau klājās pavisam gluds, bez jauniem rakumiem, Ilmārs ierīci ieteica kaimiņiem un paziņām. Ilmārs ir sabiedrisks cilvēks, tāpēc ziņa par lielisku veidu, kā tikt vaļā no kurmjiem, izplatījās pietiekami ātri. Beigu beigās viņam ieteica pamēģināt kurmju lamatas ražot.
Detaļas saliek garāžā
Lai izgatavotu slazdus, Ilmārs garāžā ierīkoja nelielu, bet pietiekami efektīvu darbnīcu, viņam ir astoņi speciāli lamatu detaļu ražošanai paredzēti instrumenti, kurus izgatavojis pa daļai pats, pa daļai uzticot to tehniski domājošiem paziņām. Visu nācies rūpīgi apdomāt. Slazds sastāv no 17 tērauda detaļām un katrai jābūt kvalitatīvai. Piemēram, atspere, kuras spēks sažņaudz dzīvnieku, nedrīkst būt ne par švaku, ne par stingru, ja stiprāka atspere, tad slazds vienkārši nenostrādā. Daudzas detaļas, piemēram, tā, kas līdzīga jautājuma zīmei, ir izgatavota pēc pasūtījuma. Ilmārs atzīst: «Visu jau viens cilvēks nevar iemācīties, turklāt atsevišķi pirkt dārgu metināmo aparātu nebūs rentabli.» Protams, precei nepieciešama ne tikai kvalitāte, bet arī reklāma, iesaiņojums, tāpat arī grāmatvedības lietas ir jākārto. Ilmāram paveicies, iekļūstot Aizkraukles biznesa inkubatora paspārnē. Centrs šim inkubatoram atrodas Jelgavā, filiāles ir Aizkrauklē un Jēkabpilī. Pabijis inkubatora semināros, Ilmārs saprata, ka tā kurmju lieta varētu aiziet uz urrā, šis mazā biznesa aizsardzības mehānisms sniedz nopietnu atbalstu - sedz 85 procentus no šādām izmaksām: reklāmas, iepakojuma un grāmatvedības. «Tas ir patiešām būtiski, jo, piemēram, caurspīdīgā plastikāta iesaiņojuma štancējamās veidnes izgatavošana maksā vairāk nekā 1 000 latu gabalā,» ar summām pārsteidz uzņēmējs. Tāpat jāuztur interneta mājas lapa kurmjuslazds.lv.
Iekļūst veikalu plauktos
Viņa draugs, kurš piegādā dārza lietu milzim DEPO zāliena sēklas, palīdzēja lamatām iekļūt šī veikala plauktos, iekļaujot savā piegādājamo preču sarakstā šo jauno produktu, un veikalam nebija pretenziju. Pērkot no Ilmāra kādā tirdziņā, - Ls 11, veikalos nedaudz dārgāk. Preces cena izkristalizējusies sarunās ar pircējiem. «Man saka: ja būs piecpadsmit, sešpadsmit latu, tad nepirkšu. Tur laikam ir savs racionālais pamats, jo daudziem arī tie 13 lati ir pārāk daudz.» Ilmārs saka, ka iepazīt tehniku lielākoties cilvēkiem grūti ir tikai sākumā, bet vēlāk visi saprotot, kā īsti kas lietojams. Lamatas ar tādām kā šķērēm saspiež kurmi no sāniem, kad tas, ejot pa savu alu, uzskrien virsū sprūdam - mēlītei, kas palaiž atsperi. «Es neesmu redzējis asinis, kaut gan daudzus kurmjus esmu noķēris. Viņiem vienkārši tās netek, jo biezs kažoks,» stāsta Ilmārs. Atsauksmes par lamatu veiksmi ir Ilmāra ikdiena, pie cilvēkiem nonākuši jau kādi seši simti šo ierīču. Interesantas ir citas metodes, kādas cilvēki lieto, lai tiktu vaļā no kurmja. Piemēram, padomju moskviča izplūdes gāzes laiž pa taisno alā, tas pats darīts ar balonu gāzi propānu, tad ir visādi biedējoši vēja tarkšķi, brīnumus sološas tabletes, kuras kurmis parasti izmet kā nederīgu drazu ārā. «Un nekā, lamatas ir vislabākās,» sevi slavē Ilmārs. Kāds bagāts jūrmalnieks pat izmisumā bija ar mieru klausīt firmai, kas par 2 000 latiem norullēs piemājas zālienu, paliks apakšā sietu un atliks zālienu atpakaļ vietā. To gan nedarījis, izmēģinot lamatas. Tiesa, tur arī ir ko pasvīst, jo vienā mauriņā dzīvnieku var būt daudz, pat tuvu divdesmit. Toties azarts, tos ķerot, ir liels. Ilmārs arī meklē eksporta iespējas, pirmie paraugi jau nosūtīti uz Igauniju. Tāpat lamatas nopērkamas arī veikalu ķēdē K - Rauta. «Esmu jau saņēmis pirmo naudu par produkcijas realizāciju,» priecīgi saka Ilmārs.
Arī citi biznesi
Ilmāram un viņa sievai Ievai ir arī divi pārtikas veikali tuvējā apkārtnē, viens Bormaņos, otrs Kokneses stacijas laukumā. Tāpat viņi nodrošina ēdināšanu vietējai Aiz- kraukles ģimnāzijai. Ilmāra sieva pieļauj, ka nākotnē varētu paplašināt nepārtikas preču ražošanu, jo ar pārtiku lielas klapatas - īsi derīguma termiņi. Ilmārs savulaik bija viens no pirmajiem, kas iesaistījās biznesā Vecbebros, no sākuma piedalījies citu veikalos, apķēris, kas un kā, tad uzsācis savējos. Pēc tagadējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvēšanas 1986. gadā (tur iepazinies ar Ievu) viņš bijis Vecbebru profesionālās skolas pasniedzējs, tad direktora vietnieks. Piedalījies barikādēs un pirmajā Tautas frontes kongresā. Mēģinājis audzēt upenes lielās platībās, bet ar Poliju konkurēt tomēr neizdevās.