Jāatgādina, ka iepriekš LP īpašnieku vidū figurēja kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse, Latraps, kā arī VAKS. Pēc jau publicētiem lēmumiem zināms, ka pērn 1. decembrī Trikāta KS faktiski ir pilnībā izbeigusi jebkādu saimniecisko darbību, jo visi kooperatīva biedri - piena nozares lauksaimnieki - izstājušies no Trikātas KS.
Savukārt marta beigās tika paziņots, ka Latraps, iegādājoties maksātnespējīgajai Trikāta KS piederošos 53,66% kapitāldaļu, kļuva par vadošo†piena†pārstrādes uzņēmuma LP dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu. Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem pieder atlikušās daļas - piensaimnieku kooperatīvam Dzēse 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS - 5,88% kapitāldaļu, vēsta LETA.
Grib uzbūvēt noliktavu
LP valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sarunā ar Dienu norāda, ka rūpnīca patlaban stabili strādā un pamazām atguvusi arī zemnieku uzticēšanos tam, ka samaksa par nodoto pienu tiek veikta laikus. «2,8 miljonu eiro parāds palicis no iepriekšējiem gadiem, taču, kopš es pārņēmu Latvijas piena vadību, jaunus parādus rūpnīca nav uzkrājusi. Sākotnēji bija ļoti grūti atgūt piena ražotāju uzticēšanos, ka par nodoto pienu samaksa tiks veikta noteiktajā laikā - 15 dienās. Mēs esam daudz runājuši ar zemniekiem, apliecinājuši savu spēju norēķināties. Patlaban jūs paši varat redzēt - katru dienu rūpnīcas teritorijā iebrauc autocisternas ar mums tik svarīgo izejvielu, lai spētu nodrošināt mums ikdienas darbu,» stāsta A. Skudra, piebilstot, ka dienā LP pārstrādā 200-250 tonnu piena.
Piena ražotāju uzticēšanos LP jau iepriekš palīdzējis atgūt arī Latraps, kas sarunās ar zemniekiem sniedzis savu papildu garantiju, ka samaksa par pienu notiks līgumos paredzētajā laikā. «Zemnieki ir ļoti jūtīgi un katru nobīdi no grafika uztver īpaši saasināti un ar neuzticēšanos. Viņiem katrs cents ir svarīgs! Šobrīd nekādu atkāpju no grafikiem nav, un varu atzīt - ja nebūtu Latraps atbalsta, iespējams, mēs būtu beiguši ļoti bēdīgi. Taču Latraps īpašnieki uzskata, ka Latvijas piens var būt veiksmīgs, un tāpēc jau ilgāku laiku savā ziņā stutējuši šo uzņēmumu,» stāsta A. Skudra. Viņa atgādina, ka patlaban pabeigta tikai pirmā rūpnīcas kārta, bet nākamais solis ir uzbūvēt uzņēmumam tik ļoti nepieciešamo noliktavu siera nogatavināšanai, kas ilgst 4-5 nedēļas. Taču, ņemot vērā LP vēlmes paplašināt savu tirgus daļu un produkcijas realizācijas ģeogrāfiju, šis solis ir viens no uzņēmuma nākotnei būtiskajiem faktoriem.
A. Skudra atklāj, ka rūpnīcas izveidē ieguldīts arī valsts garantēts aizdevums, par kuru LP ik mēnesi godprātīgi norēķinās.
«Gribu arī kliedēt neprecīzo informāciju šā aizdevuma sakarā - jā, mēs pērn lūdzām kredīta brīvdienas un nupat atkal februāra beigās to lūdzām, jo sarežģītās tirgus situācijas dēļ nespējam patlaban kredītu atmaksāt. Taču neviens cents nodokļu maksātāju naudas netiek zaudēts. Tieši pretēji - lai arī pamatsummas atmaksas termiņš tiek atlikts, mēs ik mēnesi maksājam kredīta procentus, līdz šim valstij jau samaksāti 1,3 miljoni eiro. Būtībā tas nozīmē, ka reāli mēs pat beigās, kad atmaksāsim arī pamatsummu, būsim kopumā samaksājuši vairāk, nekā sākotnēji bija nolīgts, tajā skaitā arī par valsts garantijām,» uzsver A. Skudra.
Ķīna nav panaceja
LP vadītāja akcentē, ka šobrīd piena pārstrādes nozare piedzīvo smagu situāciju, jo līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos Eiropas Savienības produktiem Latvijas piena pārstrādātāji zaudējuši ievērojamu realizācijas tirgu. «Ja kāds cilvēks šodien grib apgalvot, ka Krievijas noteiktās sankcijas Eiropas Savienības uzņēmumiem Latvijas piena nozarē ir pārdzīvotas, es labprāt gribētu viņu satikt un pajautāt, kurā vietā redzama sankciju ietekmes pārdzīvošana,» tā pašreizējo situāciju nozarē raksturo A. Skudra.
Latvijas piensaimniekiem vēsturiski lielākais eksporta tirgus bijusi tieši Krievija. «Uz Krieviju vienmēr gājuši ievērojami apjomi Latvijā saražotās piena produkcijas, un es viennozīmīgi varu apgalvot, ka Krievijas tirgus aizstājējs joprojām nav atrasts. Līdz ar to Latvijas pienrūpniecības uzņēmumiem krīze aizvien turpinās. Kad satiekamies ar nozares kolēģiem, redzams, ka visiem piemīt diezgan liela skepse, kas situāciju liek raksturot gana skarbi: «Mēs esam izdzīvojuši šodien, cerams, izdzīvosim arī rīt.» Arī šis gads diemžēl nav sācies labāk, un vismaz pagaidām nekādas milzīgas cerības uz situācijas būtisku uzlabošanos neviens nelolo,» pauž LP vadītāja. Vienlaikus viņa atzīst, ka arī gadījumā, ja Krievijas tirgus netiktu aizvērts, piena ražotājiem šis tirgus tik un tā būtu problemātisks, ņemot vērā Krievijas rubļa kursa būtisko kritumu pret citām pasaules valūtām, kas nes līdzi ievērojami mazākus ienākumus no realizācijas Krievijas tirgū.
Arī izskanējušās runas par Ķīnu kā iespējamu alternatīvu Krievijas tirgum A. Skudra pagaidām vērtē ļoti piesardzīgi. «Ar šā tirgus iespējām nevajadzētu gan pagaidām vēl pārspīlēt. Ķīnā piens nav plaši pazīstams. Arī sieri Ķīnas iedzīvotājiem ir samērā svešs produkts. Iespējams, intensīvi strādājot, vairāku gadu laikā šis tirgus varētu arī attīstīties un būt mums laba alternatīva, piemēram, Krievijai, bet tas nav iespējams jau tagad,» akcentē LP vadītāja.
Viņa arī norāda, ka līdz ar Krievijas tirgus aizvēršanos problēmas ar produkcijas realizāciju radās arī citiem Eiropas ražotājiem, ne tikai ražotājiem Latvijā, tāpēc patlaban veidojas piedāvājuma pārpilnība Eiropas tirgū, kā dēļ arī piena pārstrādes industriālo produktu biržās cenas būtiski kritušās - salīdzinot ar 2014. gadu, šīs cenas samazinājās 2,5 reizes, kamēr piena iepirkuma cenas Latvijā joprojām ir samērā augstas un no agrākajiem 34-38 centiem par litru kritušās tikai līdz 22 centiem. Šāda cenu proporcija Latvijas piena pārstrādātājus nostāda vēl neapskaužamākā situācijā.
«Taču es gan negribu tagad radīt iespaidu, ka nozares kopējais noskaņojums ir tāds, ka viss ir bezcerīgi. Tā gluži nav. Gan mēs, gan arī citi uzņēmēji esam pieraduši pie grūtībām un negaužamies par skarbajiem apstākļiem, bet meklējam alternatīvas gan esošajiem produktiem, gan arī strādājam pie jauniem produktiem, lai tikai spētu izdzīvot,» pauda A. Skudra.
Peļņas vietā mīnusi
LP vadītāja atzīst, ka sarežģītās tirgus situācijas dēļ uzņēmuma vadība nav spējusi izpildīt uzņēmuma padomes valdei noteikto uzdevumu 2015. gadā strādāt ar 1,5 miljonu eiro peļņu. «Jau skaidri zināms, ka plānotās peļņas nebūs. Plānojot šāgada budžetu, centāmies nebūt tik optimistiski, turklāt mēs nekādi nespējam ietekmēt situāciju pasaules tirgos, kur notikumu attīstību ir ļoti grūti prognozēt. Tāpēc pagaidām neplānojam lielus plusus, bet vienlaikus koncentrējamies uz mērķi - palielināt realizāciju un attiecīgi arī nopelnīt,» skaidro A. Skudra.
LP šobrīd aktīvi turpina izvērst darbu dažādos eksporta tirgos, savu produkciju realizējot gan Skandināvijā, gan Bulgārijā, Vācijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs. Vienlaikus ir iegūti kaut vēl nelieli, tomēr stabili pasūtījumi uz Austrumāzijas valstīm, sākts eksports uz Apvienotiem Arābu Emirātiem, nu jau arī Saūda Arābiju.
«Mūsu mērķis ir ražot un piedāvāt dažādos tirgos produkciju, tādējādi paplašinot savu darbību, turpinot savulaik dibinātāju noteiktos mērķus,» akcentē A. Skudra, piebilstot, ka LP siera meistariem izdevies radīt recepti, kas ļauj ar dabīgām metodēm nodrošināt ilgāku derīguma termiņu rūpnīcas ražotajam svaigajam sieram - tā sauktajām Sniega bumbām, kas guvušas pircēju atzinību Eiropas un Austrumu reģiona tirgos. Viņa arī akcentēja, ka LP produkcijas ražotājiem ir grūtāk iekarot pozīcijas tādās ar siera ražošanu un baudīšanu tradīcijām bagātās valstīs kā Šveice, Francija un Itālija, tāpēc potenciālie eksporta tirgi parasti tiek vērtēti pēc tā, cik viegli vai sarežģīti tajos būtu iespējams iekarot noteiktu tirgus daļu. Vienlaikus netiek aizmirsts arī vietējais tirgus - A. Skudra norāda, ka LP produkcija atbilst Veselības ministrijas noteiktajiem jaunajiem standartiem, lai sieru varētu piegādāt Latvijas skolām. Tāpat Latvijā tiek tirgoti LP ražotie sieri un citi piena produkti, kuri jau paspējuši iegūt patērētāju atzīnību.
Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība iepriekš skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Pirmskrīzes periodā eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%, tagad uzņēmums specializējies siera ražošanā, kam ir lielāka pievienotā vērtība, un 2015. gadā 50% no saražotā siera tika eksportēti.