Iemesli tam, ka daudzviet ceļu malās redzami sadzīves atkritumi, pļavā palikušas piknika maltītes pēdas, bet mežā gadās ieraudzīt izgāztu būvgružu kravu, pēc vides un atkritumu apsaimniekošanas speciālistu teiktā, ir divi. Pirmkārt, daudziem cilvēkiem piemīt netikums mest atkritumus, kur pagadās, otrkārt, kā uzsver Lielās talkas administratore Laura Zvaigzne, «atkritumu poligonos maksa par atkritumu nodošanu ir pietiekami augsta, lai cilvēki izvēlētos atkritumus labāk izbērt mežā». Turklāt reizēm nav transporta, ar ko aizvest atkritumus uz poligonu, citreiz veicamais ceļš šķiet pārāk tāls.
«Sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nevar aizstāt ar talkām vai kampaņām, te saskaņoti jāstrādā valstij, pašvaldībām, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas biedriem un iedzīvotājiem. Tāpēc vēlos aicināt pašvaldības, kuras atbild par atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, pievērst uzmanību vietām, kurās regulāri tiek rīkotas talkas, un izvērtēt, vai šādās vietās nebūtu jāuzstāda atkritumu savākšanas konteineri un jānodrošina atkritumu savākšana, kā arī veikt pārskatu par to, vai visi māju īpašnieki noslēguši reālistiskus līgumus par atkritumu izvešanu un vai atkritumu operatori un namu apsaimniekotāji nodrošina atkritumu šķirošanas iespējas pašvaldības iedzīvotājiem,» uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Problēma ar savācējiem
Latvijas piesārņošanu ar atkritumiem veicina tas, ka «saradies liels skaits negodprātīgu būvgružu pārvadātājfirmu. Viņi savāc būvgružus, saņem naudu, bet, lai gūtu lielāku peļņu, būvgružus izgāž tuvējā mežā,» sašutumu pauž Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs un piebilst, ka asociācija vērsusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar priekšlikumu ieviest stingrāku būvgružu pārvadātāju uzraudzību, aprīkojot viņu automašīnas ar elektronisku nobraukto kilometru un maršruta kontroles sistēmu. «VARAM pašreiz izvērtē saņemtos priekšlikumus. Tomēr situācija, ka būvgruži nonāk mežā, nevis atkritumu poligonā, ir tiešs apliecinājums nepieciešamībai mainīt izpratni par atkritumiem kā resursu un līdz ar to iespējām tos pārstrādāt,» izklāstot vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža viedokli, saka VARAM pārstāve Kristīne Barševska.
To, ka meži tiek piesārņoti ar būvgružiem, atzīst arī Latvijas Pašvaldību savienības sekretariāta vadītāja Andra Miklucāne. «Pašvaldība pret būvgružu izgāšanu mežā var cīnīties, ja uzliek barjeru, kas traucē iebraukt un izbērt atkritumus. Vides piesārņoša nu pašvaldības var mazināt, organizējot atkritumu savākšanas akcijas,» norāda Pašvaldību savienības pārstāve.
Grib nodot bez maksas
Lielā talka vērtējama pozitīvi, bet diemžēl daudzi cilvēki pārāk paļaujas uz to, ka talkas laikā apkārtnes sakārtošanā paveiks to, ko visu gadu vajadzēja darīt. Turklāt izmanto to, ka talkas dienā no atkritumiem var atbrīvoties, maksājot mazāk, domā Armands Nikolajevs. Viņš arī piebilst, ka Latvijā tarifi par atkritumu nodošanu poligonā noteikti nav tik augsti, lai būtu uzskatāmi par attaisnojošu iemeslu apkārtnes piemētāšanai. Piemēram, uzņēmumā Getliņi Eko par tonnas sadzīves atkritumu nodošanu jāmaksā Ls 16,65, bet par būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem - Ls 24,65.
Rīgas meži, kas uzrauga teritoriju apmēram 70 000 ha platībā, par atkritumu nodošanu Getliņos gadā samaksā Ls 30 000, informē Rīgas mežu pārstāve Elga Zēģele. Jebkurš var atvest atkritumus uz Getliņi Eko poligonu un samaksāt uzreiz kasē, kaut vai skaidrā naudā, arī jebkura firma var atvest atkritumus, uzsver uzņēmuma Getliņi Eko tehniskais direktors Aigars Pēkšēns un piebilst, ka «nav nekādu problēmu, tikai jāatved pašiem, jo transportu nenodrošinām». 21. aprīļa talkas laikā tarifs tiešām būs zemāks nekā ikdienā, skaidro Getliņi Eko pārstāve Maija Kalnkaziņa un piebilst: «Talkas atkritumus pieņemsim par tarifu - santīms par tonnu plus dabas resursu nodoklis un PVN.»
Laura Zvaigzne norāda, ka Latvijai būtu jāseko Slovēnijas piemēram, kur fiziskām personām par atkritumu nodošanu nav jāmaksā, tikai juridiskām personām. Atšķirībā no A. Nikolajeva, viņa uzskata, ka tas varētu pamudināt cilvēkus, kuri, piemēram, atbrīvo mājokli no vecām mēbelēm, tās aizvest uz atkritumu poligonu, nevis vienkārši izmest mežmalā.
Jāaudzina nepiemēslot
«Sadzīves atkritumi gan pilsētās, gan lauku teritorijās tiek samētāti cilvēku nevīžības dēļ,» uzsver Andra Miklucāne. Arī Laura Zvaigzne saka: talkas organizatoru saņemtā informācija parāda, ka talciniekiem būs jātīra citu nekārtīguma sekas. Armands Nikolajevs uzskata, ka pēdējo gadu laikā gan parādījusies problēma: «Cilvēki domā, ka, ja vien maksā, tad var mest mēslus visur, kur vien grib.» Tam piekrīt arī Elga Zēģele.
«Kopā ar skolēniem strādāju Rīgā Velnezera apkārtnes sakopšanā, un spriedām par to, ka tas ir slikti - nesakopt vidi. Pēkšņi viens no zēniem saka - lai tad tie, kurus uzturam no saviem nodokļiem, arī atkritumus vāc. Tā sakot, lai tad valsts iestādes, pašvaldības satīra. Protams, bērns šādu viedokli ir aizguvis no pieaugušajiem,» stāsta E. Zēģele.