L.Mūrniece secinājusi, ka akadēmija savu mērķi nav attaisnojusi, jo tajā tiek gatavoti cilvēki ar tādu pašu jurista kvalifikāciju kā virknē citu Latvijas augstskolu, savukārt profesionālās iemaņas un zināšanas, kas nepieciešamas policijas darbiniekam, netiek sniegtas.
Secināts arī, ka tikai neliela daļa no LPA absolventiem turpina darbu iekšlietu struktūrās, pārējie dodas strādāt uz privāto sektoru. Kā piemēru ministre minēja Limbažu policijas priekšnieka stāstīto: no 200 cilvēkiem, kas dažu gadu laikā nosūtīti mācīties LPA, strādāt policijā atgriezušies divpadsmit.
Aizvadītajā gadā LPA uzturēšanai Iekšlietu ministrija tērējusi aptuveni 2,5 miljonus latu, ko labāk varētu izlietot iekšlietu sistēmas dienestu darbinieku atalgojumam, kā arī lai stiprinātu Valsts policijas (VP) koledžas darbību, kura sagatavo policijas darbiniekus profesionālajam dienestam VP, uzskata L.Mūrniece. «Šis ir krīzes lēmums, ja mums būtu līdzekļi, to nedarītu,» atzīst ministre. Viens no variantiem varētu būt, ka tieši VP koledžā turpmāk sagatavos arī augstākā līmeņa policijas darbiniekus, tomēr vēl nav skaidrības, kā tieši šī izglītība tiks nodrošināta.
«Ir ļoti bēdīgi: braucām pa skolām, aģitējām iestāties, bija attīstības ieceres, lai taupības režīmā izdzīvotu,» teic V.Zahars. Pārdzīvo arī pasniedzēji, kas, kā paredz rektors, vairumā varētu aiziet no darba jau tagad, arī studenti esot neapmierināti. L.Mūrniece sola, ka visiem tagadējiem studentiem nodrošinās studiju pabeigšanu citās valsts augstskolās, kurās iespējams apgūt juridiskās zinātnes.