Bauda, ko izjūti, pat ne glāstot vai čaukstinot šo papīru, vien uzlūkojot to, nav vārdos aprakstāma. Papīrs ir dzīvs. Man tā ir matērija, kas simbolizē cilvēces attīstību un kultūras varenību. Papīrs ir nemirstīgs, taču ne jau tāpēc, ka «manuskripti nedeg», kā teicis kāds krievu literatūras korifejs (to, ka «deg», apliecina katrs, kas nevīžo pat tuvākajiem draugiem un ģimenes locekļiem kaut jel reizi gadā uzrakstīt pāris siltu vārdu uz pastkartes). Papīrs ir un būs nemirstīgs, jo tas apmierina vienu no dabiskajām cilvēka sajūtām - taktilo jeb taustes sajūtu. Papīram ir patīkami pieskarties.
Izrādās, ne es vienīgais mīlu papīru.
Bobs Kolačello, leģendārā popkultūras žurnāla Interwiew redaktors, nesen postulējis principu, kādēļ viņa ilgus gadus vadītais izdevums joprojām spītīgi turpinās iznākt drukātā jeb papīra formātā un negrasās izdabāt «garīgi aprobežotajiem, kas nelasa grāmatas un informāciju spēj uztvert vien īsziņu, grafisku shēmu un bildīšu līmenī datorā». Dīvainā kārtā Kolačello izaicinošajam paziņojumam atsaukušās arī vairākas citas amerikāņu preses personības, New York Times, The New Yorker un Vanity Fair vadošos redaktorus ieskaitot. Iespējams, drukātos izdevumus, arī grāmatas, nākotnē lasīs grāmatniecības elite, izglītoti cilvēki, kam svarīgas nav tikai ziņas, bet arī domas.
Kolačello saka: «Panika, kas pārņēmusi preses tirgu tirāžu krišanās dēļ, nebūs ilga. Iemesls manam mieram ir elementārs - papīrs eksistēs mūžīgi, tas nepazudīs no cilvēka sadzīves. Cilvēks nav spējīgs atteikties no savām fizioloģiskajām pamatizjūtām - no vēlēšanās aptaustīt, pieskarties kaut kam. Arī avīzei, grāmatai, žurnālam. Jā, iPad ir gluds, ērts, ekrāns spīd - cik skaisti! Lietotāju skaits aug. Taču zinātnieki jau pierādījuši, ka lasīt iPad vai plānāko, vieglāko planšetdatoru gultā ne tikai nav ērti, tas ir kaitīgi veselībai, jo mirguļojošais ekrāns nojauc melatonīna līmeni organismā, un cilvēkiem rodas bezmiegs. Kurpret lasīšana no papīra nomierina.»
Ir vēl kāds aspekts. Papīra radītās patīkamās taktilās sajūtas ir cieši saistītas ar romantisku attieksmi pret dzīvi. Romantismam kā filozofiskam strāvojumam vai kultūras parādībai piemīt tieksme izdzīvot par spīti visam. Jo romantisma alkas ir ieprogrammētas cilvēka dabā. Kā bāzes vērtība. Tāpēc - kamēr vien būs cilvēki, būs grāmatas, avīzes, žurnāli un rakstāmlietu veikaliņi Venēcijā. Neviens dators nespēs sniegt to tīkamo taustes sajūtu, kā čaukst svaiga avīze, mazo baudu, ko dod grāmatas lappuses pāršķiršana.