Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē līdz 27. augustam skatāma izstāde Latviešu tradicionālais tautas tērps. Tā iepazīstina ar arheoloģiskiem (VII-XIII gadsimts) un etnogrāfiskiem tērpiem (XVIII-XX gadsimts) no visiem Latvijas novadiem. Izstāde tapusi, Rīgas Latviešu biedrībai sadarbojoties ar tradicionālās kultūras eksperti lietišķajā mākslā Lindu Rubenu, latviešu tautastērpu pētnieci Ziedīti Muzi un mākslinieku, semiotikas pētnieku Valdi Celmu. «Tautas raksturs, ideāli un garīgā kultūra visspilgtāk izpaužas tieši tās apģērbā, ko ietekmē daudzu paaudžu laikā izveidojusies pasaules uztvere,» uzskata izstādes mākslinieciskās koncepcijas autore Linda Rubena.
Tautastērps kā bruņas un karogs
Katrs, kurš kaut reizi dzīvē uzvilcis tautastērpu, piedzīvojis,
kā uzreiz mainās stāja - vārda visās nozīmēs. Ne tikai kumpums kā
ar roku noņemts. Šķiet, iztaisnojas arī domu stāja. Ar koši baltu
linu blūzi mugurā un stingru ņieburu nav nemaz tik viegli
muļļāties, skumt un ņerkstēt. Tradicionāli tiek uzsvērta
tautastērpa funkcija atvairīt ārpasaules negācijas. Taču, pirmkārt,
šķiet, tautastērps pasargā valkātāju no sevis paša, t. i., no savas
tumšās puses.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.