Skolas mājaslapā darbojas blogu sadaļa Grāmatu blogs, kuras atsevišķajās sadaļās (pa vecuma grupām: sākumskola, pamatskola, vidusskola un skolotāji) bērni un pedagogi iesaka savas mīļākās vai nesen lasītās grāmatas, ievietojot to aprakstus un bildes un rosinot diskusijas. Pārējie var komentēt, izteikt savas domas.
Skola arī organizē tematiskas nodarbības, informējot par komunikācijas kultūru internetā un praktiskām iemaņām, kā darboties ar blogu. Protams, blogošana nav obligāta nodarbe mācību stundu ietvaros, bet brīvprātīgs pasākums, taču aktīvākajiem grāmatu lasītājiem un diskutētājiem ir iespēja tādējādi uzlabot vērtējumu, piemēram, literatūrā vai informātikā.
Savukārt bloga grāmatu maiņas sadaļā bērni var piedāvāt lasāmvielu no sava grāmatu plaukta citiem, kā arī izteikt vēlmes, kādas grāmatas viņi grib izlasīt un varētu aizņemties no biedriem. Grāmatu maiņa darbojas līdzīgi bibliotēkai, taču ir pieejama arī brīvdienās, skolas brīvlaikos. Apmaiņa veicama individuāli saskaņotos termiņos. Svarīgi arī, ka maiņai var dabūt grāmatas, kas bibliotēkā nav pieejamas.
Savukārt vidusskolēni, mācoties filosofiju, savas domas par dzīves gudrībām un vēsturē nozīmīgo domātāju teorijām var izteikt ar tvitera palīdzību. Skolotāja Aija Biseniece, mācot filosofiju, aptuveni reizi mēnesī vienu mācību stundu organizē datorklasē. Vispirms bērniem tiekot izstāstīta teorija un ideju vēsture, piemēram, par esamības filosofiju. Nākamajā stundā skolēni tiek rosināti diskutēt. Nav noslēpums, ka katrā klasē ir aktīvisti, kas labprāt izsaka savas domas, runā, bet otra daļa viedokļu apmaiņā nepiedalās. Kaut arī vidusskolā filosofija ir izvēles priekšmets, kuru apgūst apmēram puse klases, kamēr otra puse mācās ģeogrāfiju, ne visi bērni paši ir aktīvi filosofētāji. Skolotāja A. Biseniece kādreiz esot rosinājusi bērnus izteikt viedokli, rakstot to uz lapas. Viņa uzrakstījusi kādu apgalvojumu vai domugraudu, un skolēniem bijis uz lapas jāuzraksta savs viedoklis par to. Taču šāda metode bijusi laikietilpīga, pirmajam rakstītājam bijis ilgi jāgaida, lai uzzinātu pārējo biedru viedokļus, savukārt tviterī, kas nu ir aizstājis papīra lapu, vienlaicīgi var izteikties vairāki skolēni - ne tikai atbildot skolotājai, bet diskutējot arī savā starpā. Šādi tiek dota iespēja izteikties arī kautrīgajiem, kas tiešā veidā sarunā nepiedalītos, kā arī tiem, kas domā lēnāk. Visiem ir iespēja izlasīt klasesbiedru spriedumus un noformulēt savus. Protams, arī tviterī ir aktīvāki rakstītāji un mazāk motivētie, taču skolotāja novērojusi, ka diskusija ir plašāka un atbildes pārdomātākas. Sava nozīme ir ierobežotajam zīmju skaitam - mēģinot iekļauties 140 tvitera simbolos, skolēnam jāprot domu noformulēt kodolīgi un īsi, vienlaikus pasakot būtisko.
Stundas beigās par tvītošanu vērtējumu neliek, taču skolēnu zināšanas, izpratne un aktivitāte ļauj secināt, kā labāk organizēt mācību procesu, kas ir svarīgs bērniem, ko viņi spēj uztvert un kādi ir viņu raksturi un zināšanu apguves temps.
Vienlaikus skolotāja atzīst, ka sarakste tviterī nespēj aizstāt tiešu komunikāciju un diskusijas klātienē, jo ir zināmā mērā atsvešināta saziņa, tādēļ tā ir izmantojama kā papildu metode zināšanu apguvei, lai mācību procesu padarītu skolēniem interesantāku un pietuvinātāku viņu ikdienas paradumiem, piemēram, sociālo tīklu lietošanai. Kā pastāvīga zināšanu pārbaudes sastāvdaļa diskusija tviterī tomēr neder.