Eiropas Parlaments jau 1. lasījumā nobalsojis par viesabonēšanas tarifu atcelšanu pēc 2015. gada 15. decembra. Tiesa, šī iniciatīva jau sastapusies ar Eiropas telekomunikāciju operatoru visai sīvu pretestību. Lielākie operatori jau paziņojuši, ka viesabonēšanas tarifu atcelšana industrijai izmaksās septiņus miljardus eiro līdz 2020. gadam, un brīdinājuši, ka tādā gadījumā tiks paaugstināta maksa par iekšzemes pakalpojumiem. 15 Eiropas teleoperatoru koalīcija norāda, ka vienīgā iespēja izvairīties no iekšzemes tarifu kāpuma ir operatoru savstarpējo norēķinu likmes, kas paredz piecus eirocentus par minūti, samazināšana. Visvairāk nobažījušies ir Ziemeļvalstu operatori, jo to klienti atvaļinājumus visbiežāk pavada ārzemēs, proti, Dienvideiropā, kas paredz lielus izdevumus norēķiniem ar šo valstu operatoriem.
N. Krusa jau norādījusi, ka industrijas lobijs tās stingro pārliecību par viesabonēšanas tarifu atcelšanas nepieciešamību nemainīs. «Ir nožēlojami, ka ASV telekompānijas saviem klientiem ļauj bez viesabonēšanas maksas izmantot to pakalpojumus 100 valstīs, tajā skaitā ES, bet mūsu pilsoņiem šādu iespēju nav.» N. Krusa neuzskata, ka viesabonēšanas tarifu atcelšana būtiski samazinās teleoperatoru peļņu, jo, pirmkārt, viesabonēšanas tarifi veido tikai mazu daļu no to ieņēmumiem un, otrkārt, cilvēki, atrodoties ārzemēs, vairāk izmantos telekomunikāciju pakalpojumus. EK komisāre norāda, tā kā lēmums pēc Eiropas Parlamenta galīgā balsojuma vēl būs jāapstiprina Eiropas Ministru padomei, kas sastāv no nacionālo dalībvalstu ministriem, tad viesabonēšanas tarifu liktenis šobrīd ir 28 ES dalībvalstu ziņā.