Attur vienīgi doma, ka tik daudz padomju sviesta nekad neviens vairs nedrukās. Varbūt pataupīt vēsturei? Citi jautājumi: kad pēdējo reizi zvanīju uz nejēdzīgi dārgo 1188, lai noskaidrotu vajadzīgus telefona numurus? Kad pēdējo reizi stāvēju garās rindās _Latvijas pastā_ vai banku filiālēs, lai ar lielu uzcenojumu samaksātu rēķinus? Kad pēdējo reizi no rīta izgāju ārā, lai uzzinātu, kāds laiks uz ielas? Neatceros. Lai saprastu, kā ģērbties, tagad izeju nevis uz lodžijas, bet ieeju _weather.com_ vai _meteo.lv_. Tas, protams, ir jocīgi. Piekrītu. Bet tikpat jocīgi, piemēram, manai vecaimammai šķistu, ka veikalā pērku sagrieztu maizi, ledu un barību kaķiem. Viņa, ja vēl būtu dzīva, droši vien labprāt padiskutētu par to.
Vēl iedomājos savu krustmāti, kura nupat nosvinēja 75. dzimšanas dienu. Viņa ar vīru dzīvo laukos, datora viņiem nav, bet reizi nedēļā krustmāte ar vecu volvo brauc uz savas mazpilsētas lielveikalu un bibliotēku, lai paskatītos, kas jauns viņas profilā draugos.lv.
Mana vīramāte, arī ap 70, dzīvo viena. Un man ir aizdomas, ka internetā viņa pavada tikpat daudz laika, cik mana meita. Tā vismaz spriežu pēc regulārajiem zvaniem uz mūsmājām, kad viņai atkal nav izdevies ielādēt bildes vai lejuplādēt mūziku. Nemaz jau nerunājot par manu mammu, strādājošo pensionāri, kurai internets vajadzīgs darbam.
Vienīgā lieta, kas mani internetā mulsina, - maziem puišeļiem viegli pieejamais pornogrāfijas daudzums, kura saturu, visticamāk, es pat nenojaušu. Vai viņiem, kuri pirmo seksuālo pieredzi blāķiem smēlušies tur, vēlāk tas netraucēs veidot attiecības ar reālām meitenēm? Arī agrāk puišeļi pa kluso skatījās porno žurnālus un filmas, bet proporcija starp porno un reālajām attiecībām bija par labu pēdējām. Tagad var gadīties, ka pornopasaulē viņi aizgūtnēm būs nodzīvojuši ilgi, pirms būs tikuši pie pirmā īstā seksa. Var jau būt, ka tā nebūs problēma, taču neesmu dzirdējusi, ka par to kāds te Latvijā diskutētu. Arī jauniešu organizācija Papardes zieds tālāk par prezervatīviem un baidīšanu no HIV netiek.