Iepriekš tika vēstīts, ka no implantu plīšanas cietušas jau vairāk nekā 4000 sieviešu. Pēc skandāla pašā Francijā PIP implantus ar citu firmu ražojumiem nomainījušas apmēram 15 000 sieviešu. Šīs valsts ārsti arī reģistrējuši 20 vēža saslimšanas gadījumus sievietēm, taču nekādu pierādījumu, ka šo saslimšanu izraisījuši implanti, nav.
Baumoja, ka kompānija izmantojusi lētas izejvielas, jo bija nonākusi finansiālās grūtībās. Pati firma par paaugstinātu bīstamību zinājusi jau pirms vairākiem gadiem. PIP bija trešā lielākā implantu piegādātāja pasaulē, taču, nonākot atklātībā faktam, ka tā implantu ražošanā izmantoja nelegālu silikonu, 2010. gadā kompāniju slēdza. Tā eksportēja vairāk nekā 80% implantu, lielākoties uz Latīņameriku, trešā daļa nonāca arī Rietumeiropā. Kompānijas dibinātājs Žans Klods Mass atzina, ka uzņēmums izmantoja neatļautu silikona gelu, taču noliedza, ka tas apdraudētu cilvēka veselību.
Ja apsūdzētie tiks atzīti par vainīgiem, viņiem draud līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.
Pēc šī notikuma Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ka Eiropas Savienībā nepieciešams krūšu implantu reģistrs, stingrākas drošības pārbaudes, mehānisms implantu izcelsmes pārbaudei un sistēma implantu apstiprināšanai, pirms tie nonāk tirgū. Deputāti aicināja pāriet uz sistēmu, saskaņā ar kuru konkrētām medicīnas ierīču kategorijām pirms laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja.
Jāteic, ka vietējie ķirurgi norāda, ka Latvijas iedzīvotāju vidū cietušo nav.