Gadās, ka sevi visnotaļ par inteliģentiem cilvēkiem uzskatošajiem nākas dzirdēt spriedelējumus par nākotnes izredzēm, kas reizēm pat rada iespaidu, ka viņu rīcībā nonākusi laika mašīnas nākotnes zonde, tā izredzētajiem datus nosūta pa taisno uz datora monitoriem. Bet, ja «smalkais» ar to «kaitīgo» tehniku nesadarbojas (gadās arī tādi, kas vai nu muļķības, vai kūtruma dēļ neiet laikam līdzi), tad uz televizora ekrānu, vai vēl tiešāk - uzreiz galvā. Interesanti, ka šo ļaužu vidē, kas veidojas no dažādu sabiedrības slāņu subjektiem, populāras un ļoti iecienītas ir atsauces uz kāda agrāka pareģotāja (piemēram, Nostradams vai Finks) paredzēto, kam parasti atrod «neapstrīdamus» pierādījumus. Tiesa, pēc notikušā faktus pielāgojot. Daudzi klausītāji un lasītāji tām blēņām labprāt tic!
Taču to var saprast, jo uzzinātais zināmā mērā atvieglo dzīvi. Sevišķi labi to paveic bulvāru horoskopi gandrīz visos periodiskajos izdevumos, tie parasti pasaka priekšā, kā šodien vajadzētu rīkoties. Zināms, čaklākie dzīvošanas instrukciju tīkotāji regulāri jautā pēc padoma pilnīgi svešiem cilvēkiem (sākumā svešiem, jo pēcāk jau savējie, ja vien naudiņa tek vienā virzienā), bieži vien uzticot pat savas dzīves intīmās detaļas. Tās tad diskutablajā jomā labi pelnošais «speciālists» var izmantot, kad atnācis klientes draugs vai klienta draudzene. Vismulsinošākais, ka šie pareģojumu un pareģošanas cienītāji nespēj vai negrib saprast, ka nezināmā nākotne ir tieši stimuls dzīves turpināšanai. Tas, kas dzīvi padara interesantu, bieži vien pārsteigumu pilnu. Un nekas, ka pārsteigumi mēdz būt arī bēdīgi.
Tomēr prognoze un pareģošana nav viens un tas pats, jo prognoze ir ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu, kamēr vārds «pareģošana» vairāk mudina domāt par maģiskiem paņēmieniem, gaidāmā noteikšanu un paziņošanu par to. Savulaik pareģus bieži represēja, un, nudien, nokļūšana cietumā vai pat cilpā, vai uz sārta, par radošu spīdzināšanu nemaz nerunājot, ir ļoti švaka atestācija nākotnes paredzētājiem.