Melnais zirdziņš
J. Streļčenoks strādā KNAB teju kopš tā pirmsākumiem. Viņš sāka strādāt speciālista amatā un līdz iecelšanai priekšnieka amatā bija KNAB Valsts amatpersonu kontroles nodaļas vadītājas vietnieks. J. Streļčenoks līdz šim bijis melnais zirdziņš, arī eksperti par jauno KNAB šefu izteikušies visai atturīgi, jo līdz šim par viņu zināms maz. J. Streļčenoka iepriekšējais amats tomēr bijis krietni zemāks nekā KNAB šefa amats, un daudzas kompetences, kas nepieciešamas KNAB priekšniekam, viņam nemaz nav bijis iespējas nodemonstrēt, jo amats to neprasīja. Tas rada zināmu risku, jo J. Streļčenoks var sevi gan attaisnot, gan arī neattaisnot, izriet no korupcijas pētnieka Valta Kalniņa teiktā. Taču J. Streļčenokam ir spēcīgas priekšrocības - gan neaptraipīta reputācija, gan ilgā pieredze KNAB un kolektīva uzticība, ko pierādot tas, ka darbinieki viņu ievēlējuši par KNAB Ētikas komisijas priekšsēdētāju.
Jaunā KNAB šefa izvēlē noteicošais vārds bija profesionāļu komisijai, kas arī virzīja apstiprināšanai J. Streļčenoku. Iepriekš politiķi izteicās - ja nenotiks brīnums un pēkšņi neuzpeldēs informācija, kas radītu šaubas par J. Streļčenoka spēju vadīt KNAB, viņu apstiprinās. Tiesa, vienmēr izskanēja piebilde, ka tas ir aizklātais balsojums, kas var sagādāt «brīnumus». Šoreiz tādu nebija - tā dēvētā tiesiskuma koalīcija pirmo pārbaudi ir izturējusi, J. Streļčenoku atbalstīja arī opozīcija. Jaunais KNAB šefs, kuru priecīgu Diena sastapa uzreiz pēc balsojuma, atzīst, ka īsi pirms balsojuma viņam vēl bijusi sajūta, ka «viss var gadīties, jo balsojums ir aizklāts». Pārliecinošo atbalstu viņš skaidro kā savu spēju pārliecināt deputātus, ka viņš var vadīt KNAB.
Pirms balsojuma J. Streļčenoks tikās ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. Deputāti galvenokārt uzdevuši jautājumus par viņu pašu, piemēram, par izglītību, parādsaistībām (J. Streļčenokam ir 118 tūkstošu eiro kredīts), kā arī viņa redzējumu par KNAB darbu un to, vai KNAB priekšnieka vietniekiem Jutai Strīķei un Alvim Vilkam ir jāturpina darbs. Pēdējais ir bijis viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, Dienai smaidot atzīst J. Streļčenoks. Viņš jau vairākkārt uzsvēris, ka vietniekiem jāturpina darbs KNAB.
Jāspēcina izmeklēšana
Lūgts minēt, kādas izmaiņas būtu jāveic KNAB, jaunais priekšnieks norāda: «Pirmkārt, vadīšanas principi, kas bija iepriekšējā vadītāja [Normunda Vilnīša] laikā, - tie gan ir jāmaina. Lēmumiem jābūt balstītiem uz kolektīva viedokli.» Citas pārmaiņas viņš nemin un īpaši uzsver, ka negrasās mainīt KNAB struktūru.
Dienas uzrunātie eksperti gan norāda, ka jaunajam KNAB šefam būtu jāveic arī citi uzlabojumi KNAB darbā. V. Kalniņš un Saeimas Pretkorupcijas apakškomisijas priekšsēdis Aleksejs Loskutovs akcentē nepieciešamību uzlabot KNAB iekšējās kontroles sistēmu, lai izvairītos no situācijas, ka pašā KNAB kā tādā leknā pļavā ilgu laiku bezrūpīgi ganās melnās avis. Par to liecina kaut vai pēdējais skaļais kriminālprocess, kas saistīts ar informācijas noplūdi no KNAB. Vairāki eksperti arī norāda uz nepieciešamību uzlabot KNAB komunikāciju ar sabiedrību. V. Kalniņš papildina, ka KNAB būtu jārada ne tikai korupcijas apkarotāja, bet arī pārmaiņu veicinātāja tēls. Tas, viņaprāt, palīdzētu «dabūt cauri» KNAB rosinātās normatīvo aktu izmaiņas - līdzšinējā pieredze rāda, ka tās nereti mēdz iestrēgt varas gaiteņos, piemēram, lobēšanas koncepcijas gadījumā.
Eksperti arī uzsver, ka būtu jāspēcina KNAB izmeklēšanas darbs. «Jaunajam priekšniekam būtu jāstiprina operatīvo nodaļu kapacitāte, lai pilnvērtīgāk varētu izmantot izmeklēšanā iegūtos faktus un pēc iespējas kvalitatīvāk virzīt lietas kriminālvajāšanai uz prokuratūru,» norāda Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis. Sabiedrības par atklātību Delna direktors Kristaps Petermanis vēl piebilst, ka KNAB būtu jāsamazina izmeklēšanas vidējais ilgums: «Šobrīd tās vidēji ir 318 dienas, kas ir daudz.» Vairāki speciālisti akcentē, ka J. Streļčenokam būtu jāveicina KNAB darbinieku izglītošana, lai viņiem būtu vieglāk izmeklēt ekonomiskos noziegumus.
K. Petermanis norāda, ka KNAB būtu arī jāveic preventīvas aktivitātes, lai atturētu amatpersonas no korupcijas. Viens risinājums varētu būt tiesu spriedumu publiskošana pilnā apmērā, kas nozīmē arī sodīto personu vārdu atklāšanu. Jaunā šefa vadībā KNAB esot arī jārosina likumu grozījumi, lai atbalstītu «trauksmes cēlājus», cilvēkus, kas ziņo par korupcijas gadījumiem.