_Dienas_ apkopotā informācija ļauj secināt, ka Latvijā noteiktie sodi ir zemāki nekā pārējās Eiropas Savienības valstīs, turklāt soda ziņā šobrīd četras reizes «dārgāk» ir novietot mašīnu neatļautā vietā nekā pārsniegt ātrumu. Par drošību uz ceļiem atbildīgās amatpersonas, to skaitā arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (_JL_), šobrīd neko negrasās mainīt.
Amatpersonas pret
Policijas dati liecina, ka ātruma pārsniegšana šobrīd ir populārākais ceļu satiksmes pārkāpumu veids, šogad, piemēram, ātrumu pārsnieguši 88 tūkstoši autovadītāji, lielākoties līdz 20 kilometriem stundā. Atsevišķās Eiropas Savienības valstīs sods par tādu pārkāpumu sniedzas pat pāri simt latiem, kaimiņos Igaunijā tas ir 27 latu lielu liels, savukārt Latvijā tikai pieci lati, ja ātrums pārsniegts ārpus pilsētas. Līdzīgi zemi sodi vēl ir tikai Lietuvā un Polijā.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kas šobrīd organizē pret ātruma pārsniegšanu vērstu kampaņu «Ātrums. Nāvīgi viltīgs. Esi gudrāks.» un tērē tai 32 000 latu, uzskata, ka sodus palielināt nevajag. «Esam daudz darījuši, lai autovadītājus ietekmētu citādi: ieviesuši efektīvu soda punktu sistēmu, lai atšķirtu nejaušos pārkāpējus no huligāniem, aktualizējuši fotoradarus,» uzsver CSDD direktors Andris Lukstiņš, norādot, ka, piemēram, soda punktus nepiemēro ne Lietuvā, ne Igaunijā.
Arī Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre uzskata, ka pašreizējais ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodīšanas regulējums, kādu nosaka Administratīvo pārkāpumu kodekss, esot «sabalansēts un sakārtots, sodu palielināšana ir saistīta ar soda punktu sistēmu, tāpēc tos nevar tik viegli mainīt, viss būtu jāizstrādā no jauna». Tiesa, neviens no abiem nezināja, ka Latvijā, salīdzinot ar Eiropas Savienību, ir tik zemi sodi. A.Lukstiņš norādīja, ka tādi apkopojumi netiek veikti, jo sodi par pārkāpumiem mainās pārāk strauji, savukārt V.Mistre piebilda: «Mēs nevaram palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu tikai tāpēc, ka citur Eiropā tie ir lielāki.»
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) vēl otrdien sarunā ar Dienu pieļāva, ka sodus vajadzētu palielināt, taču trešdien, tikusies ar Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieku Edmundu Zivtiņu, norādīja, ka tomēr ne. Vienojušies, ka uzsvars jāliek uz pārkāpumu fiksēšanu, paredzot līdz nākamā gada rudenim uz Latvijas ceļiem izvietot vēl 160 fotoradaru, tādējādi atslogojot Ceļu policiju no patrulēšanas.
Daudzi nemaksā
Gan L.Mūrniece, gan V.Mistre kā pretargumentu min arī šībrīža ekonomisko situāciju un tā jau lielo sodu nemaksātāju īpatsvaru. Statistika liecina, ka šogad pirmajos desmit mēnešos par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu uzlikti sodi 5,96 miljonu latu apmērā, taču pagaidām iekasēts tikai 61% no šīs summas. «Sodu palielināšanu atstāsim uz labākiem laikiem,» norāda L.Mūrniece.
Tiesa, Diena jau ziņojusi, ka šobrīd darba kārtībā ir sodu palielināšana autovadītājiem, kas braukuši alkohola reibumā. Valdība jau pieņēmusi lēmumu sodu divkāršot no 500 līdz 1000 latiem un izmaiņas apstiprināšanai nonākušas Saeimā.