Filmu gadījumā tas ļoti izdevīgi divu iemeslu pēc. Pirmkārt, reālais ētera laiks tām bieži ir dienas vidū vai vēlās nakts stundās. Otrkārt, ierakstā var tīt uz priekšu reklāmas, kas televīziju treknajos gados aizņēma gandrīz tikpat daudz laika, cik pati filma.
Piemēram, Bīstamās mājsaimnieces vai Doktoru Hausu iepriekšējās sezonās speciāli skatījāmies ierakstā, lai nebūtu jātup pie garajiem reklāmas blokiem. Šosezon diemžēl TV3 jāskatās oriģinālajā laikā, jo pēc pusgadu ilgušā kašķa ar Lattelecom, kad šo kanālu vispār neredzējām, tagad TV3 ir atpakaļ, taču bez ieraksta iespējas.
Vēl mūsu mājās ir pieredze ar Baltkom. Slikta. Paši vainīgi. Kā beigās izrādījās, bijām noslēguši līgumu, kurā Baltkom saglabāja tiesības mainīt TV kanālus mūsu televizorā pēc saviem ieskatiem. Viņi rīkojās viltīgi - pirms Ziemassvētkiem bez mūsu ziņas pieslēdza daudzus populārus kanālus - CNN, BBC. Es naivi domāju - re, vēlas svētkos iepriecināt. Šos kanālus Baltkom turpināja translēt arī janvārī un februārī, līdz martā sāka piesūtīt draudu vēstules - kāpēc nemaksājam? Kad atbildējām, ka neesam tos prasījuši, atvienoja gan šos, gan daļu no iepriekš rādītajiem. Kanālu kopējo skaitu saglabāja - mūsu televizorā pēkšņi parādījās neskaitāmas programmas ukraiņu valodā. Apvainojāmies un atteicāmies no Baltkom vispār.
Vairākus gadus vispār iztikām bez televīzijas, jo izrādījās, ka starplaikā kāds mūsu mājai nolauzis/sabojājis kopējo antenu. Bez kabeļtelevīziju abonēšanas televizors rādīja pelēku ekrānu.
Tad aizgājām pie Lattelecom. Arī viņiem savas blusas. Kā jau teicu, pusgadu neredzējām TV3. Un diezgan bieži ir tie vakari, kad ieraksta iespēja uzkārusies. Ekrānā sarkani atvainošanās burti un informācija, ka pakalpojums šobrīd nav pieejams, lai mēģinām vēlāk. Tas, protams, kaitina. Bet pagaidām iztiekam. Un televizora dēļ strīdamies mazāk. Ja nu vienīgi par to, ka, sēžot pie tā, daži no mums par daudz šokolādes un riekstu apēd.