Saeimā. Politiķu solījumos enerģētikā, pēc _Dienas_ uzrunāto jomas ekspertu domām, ir labas un īstenojamas idejas, tomēr arī daudz nevajadzīgu un populistisku mērķu.
Par daudz zaļi
Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš atbalsta apvienības Vienotība vēlmi likvidēt atjaunojamo energoresursu (AER) kvotu sistēmu, kas ir arhaiska un tirgu neveicinoša un būtu jāaizstāj ar citiem atbalsta veidiem. Vienotības vēlamais AER īpatsvars enerģijas patēriņā gan būtu ļoti liels izaicinājums, ja būtiski nepalielinātu valsts atbalstu zaļās enerģijas ražošanai, vērtē Providus eksperts. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju, pērn AER īpatsvars kopējās enerģijas gala patēriņā Latvijā bija gandrīz 30%. ES noteikusi, ka 40% īpatsvars jāsasniedz līdz 2020. gadam. Vēl ambiciozāki un nereālāki mērķi AER jomā ir apvienībai Visu Latvijai!- TB/LNNK (VL!-TB/LNNK). «Skan jau braši, taču apšaubāma ir praktiskā iespēja ekonomikai veikt tādas strukturālas izmaiņas. Tas var būt drauds investīcijām Latvijas ekonomikā,» vērtēja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. Apvienības ideja par valsts atbalstu saules enerģijas paneļiem, ja to iegāde mājsaimniecībām būs izdevīga, gan ir apsveicama, piebilda R. Āboltiņš.
Saskaņas centra (SC) solīto divreiz palielināt ikgadējo elektroenerģijas eksportu eksperti vērtēja kā nereālu. Pēc R. Āboltiņa teiktā, Latvija eksportē to elektroenerģiju, ko pavasara palu laikā saražo Daugavas HES kaskādes hidroelektrostacijas. «[Lai divreiz palielinātu eksportu], jālūdz Dievs, lai Daugavā četras reizes gadā būtu plūdi, dabasgāzes patēriņu vienlaicīgi samazinot divas reizes,» noteica J. Ozoliņš. PCTVL vēlme stimulēt zaļās enerģijas izmantošanu gan neattaisnos cerēto, jo zemākas energoresursu cenas var panākt, ja tirgū būtu vairāk dalībnieku, sacīja R. Āboltiņš. Viņš uzskata arī, ka nevajadzētu sasaistīt AER ražošanas attīstību ar energoefektivitātes pasākumiem, ko vēlas apvienība Par labu Latviju! (PLL), jo tās, viņaprāt, ir nesavienojamas lietas.
Jaunās ēkas - taupīgas
Par PLL ieceri izstrādāt tipveida projektus padomju laikā celto daudzdzīvokļu māju siltināšanai Providus pārstāvis norāda, ka šādi projekti jau šobrīd varot gūt atbalstu. Pretēji ir ar ēkām, ko tehnisko parametru dēļ nevar pieteikt siltināšanas atbalstam, piemēram, pirmskara laikā celtās ēkas un privātmājas, teica R. Āboltiņš. Ideja paplašināt atbalstāmo ēku kategoriju loku, kas varētu būtiski palielināt iedzīvotāju atsaucību mājokļu siltināšanai, nav manāma nevienā politiskā spēka piedāvājumā energoefektivitātes paaugstināšanai. Abi eksperti arī ir kritiski par finansiālajām iespējām īstenot SC solīto valsts atbalstu ēku siltināšanai. «Solījums visu privātā sektorā izdarīt ar administratīvajiem resursiem ir no sērijas: partija saka: izdarīt, tauta atbild - tiks izdarīts,» noteica J. Ozoliņš. Savukārt PCTVL vēlmi sniegt valsts palīdzību mājokļu siltināšanā abi eksperti vērtēja kā racionālu. Tiesa, nav īsti saprotams, kā tieši autori šo ideju un arī iecerēto būvju siltināšanas programmu plāno īstenot, piebilda R. Āboltiņš. Abi nozares pārstāvji uzteica Vienotību un VL!-TB/LNNK par ideju noteikt stingrus būvniecības standartus, lai jaunuzceltās ēkas būtu energoefektīvas jeb enerģiju taupošas. VL!-TB/LNNK mērķis par ietaupīto enerģijas apmēru gan vismaz tuvākajos desmit gados ir nesasniedzams, uzskata Providus pētnieks.
Vēlas zemākus tarifus
Visai populistisks, pēc ekspertu domām, ir arī PCTVL solījums par auditu energokompānijās ar domu mazināt tarifus. Šādas revīzijas notiek regulāri, tiek arī optimizētas izmaksas. Elektroenerģijas cenas Latvijā pēdējos 20 gados bija vienas no zemākajām Eiropā. Latvenergo nepieciešams modernizēt, kas prasīs lielas investīcijas, līdz ar to solīt zemākus tarifus ir populistiski, norādīja Providus pētnieks. PCTVL solītā atklātība elektroenerģijas cenu veidošanas principos jau tiek īstenota, bet siltuma tarifu veidošanas principiem gan vajadzētu būt caurskatāmākiem. Tad iedzīvotājiem būtu skaidrs, kādēļ dažādās pašvaldībās siltuma cenas atšķiras, noteica Providus pētnieks.
Enerģijas tirgus liberalizācija, ko zemāku tarifu vārdā vēlas Vienotība, pēc Providus pētnieka teiktā, jau daļēji ir notikusi. No 2007. gada ir atvērts elektroenerģijas tirgus. Lielākais neatrisinātais jautājums šobrīd ir līdz 2014. gadam pagarinātās ekskluzīvās iespējas gāzes piegādē. Tāpēc ir apsveicama VL!-TB/LNNK vēlme pēc iespējas ātrāk panākt gāzes piegādes tirgus liberalizāciju, teic R. Āboltiņš. J. Ozoliņš gan bilst, ka liberalizācija «pati par sevi» nemazina atkarību no Krievijas gāzes. Eksperti arī stipri apšauba SC ambiciozos plānus gāzes patēriņa un oglekļa izmešu mazināšanā. PLL iecere atcelt akcīzes nodokli savukārt nav atbalstāma, jo tas padarītu konkurētnespējīgus AER, noteica R. Āboltiņš.
Par Vienotības plāniem attiecībā uz Baltijas valstu kopīgo atomelektrostacijas (AES) projektu R. Āboltiņš noteica: projektā līdz šim ieguldītas lielas pūles un ir tikai loģiski, ja tas tiktu turpināts. Šāda projekta īstenošana padarītu neaktuālu Latvijai pašai savas AES būvi. Tomēr, ja kas saietu greizi, tad mazas jaudas AES būvniecība Latvijā būtu nopietni jāapsver, par VL!-TB/LNNK plāniem veikt izpēti noteica R. Āboltiņš.