Šādi salikdams akcentus, Segliņš ne tikai atgādina par savas partijas lielo sāpi šajā valdībā - gadiem ilgi apsaimniekoto «saimniecisko» ministriju zaudēšanu -, bet arī provocē minējumus par TP īstajiem mērķiem.
Segliņš labi zina, ka viņa partijas finanšu ministra Slaktera strauji sagatavotie budžeta grozījumi, kurus Saeima pieņēma vairāk nekā strauji - vienas nakts laikā, - izrādījās esam neveiksmīgi. Tāpēc jāmin, vai TP šķiet politiski izdevīgāk, lai valdība pirms pašvaldību vēlēšanām 6.jūnijā pagūst nošausmināt sabiedrību ar grozījumos paredzēto algu un citu izdevumu samazinājumu, vai lai sagatavo šos grozījumus tikpat sasteigtus kā iepriekšējā valdība, kas apdraudētu aizdevuma saņemšanu un līdz ar to valsts maksātspēju.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL) pagājušonedēļ paziņoja, ka budžeta grozījumus valdība iesniegs Saeimā līdz maija beigām, tātad nemēģina nogaidīt līdz vēlēšanām. Tomēr gan viņš, gan pat varbūt tieslietu ministrs Segliņš zina, ka īstu skaidrību par valsts finanšu stāvokli nevar ieviest, kamēr katrai ministrijai ir savs budžets un valsts pārvaldē nav centralizētas finanšu uzskaites sistēmas. Šajā valdībā finanšu ministram gan ir plašākas pilnvaras valsts līdzekļu izlietojuma uzraudzīšanā, taču tā nevar pagūt līdz ar budžeta grozījumiem izdarīt iepriekšējo nedarīto mūsdienīgas finanšu uzskaites ieviešanā. Tā kā Segliņš neuztraucas, ka valdība diemžēl lielākoties cērp izdevums, nevis reformē valsts pārvaldes struktūru, viņa skubinājumi darīt to ātrāk skan kā mudinājums darīt pavirši un saglabāt līdzšinējo budžeta līdzekļu izlietojuma grūti pārskatāmo, taču daudziem acīmredzot izdevīgo kārtību. Jo skaidrība, ka tālāk būs jādzīvo pamatā ar aizlienētiem līdzekļiem, nemainīsies, vai budžeta grozījumus valdība pieņemtu nedēļu vai divas pirms pašvaldību vēlēšanām.