Mijoties labām ziņām ar sliktām, ekonomiskās konjunktūras prognozēšana kļūst aizvien sarežģītāka. Lai arī Latvijas tautsaimniecība uz pasaules fona ir niecīga, tas attiecināms arī uz to, jo tieši pasaules notikumi ir tie, no kuriem galvenokārt atkarīgas ekonomiskās norises Latvijā. Nesen Centrālā statistikas pārvalde publicēja visai nepatīkamu ziņu par norisēm Latvijas ārējā tirdzniecībā - mūsu valsts eksports jūlijā salīdzinājumā ar pagājušā gada septīto mēnesi ir sarucis par 7,4% un no datiem izriet, ka tas pamatā ir saistīts ar kokmateriālu pārdošanas kritumu ārvalstīs, apjomam gada laikā sarūkot par 7,7%.
Tas saasinājis runas par Brexit negatīvo ietekmi, jo Lielbritānija ir septītais lielākais Latvijas eksporta tirgus un koksne ir galvenā prece, kas turp tiek nogādāta. Negatīvā rezonanse nepaliek bez ķēdes reakcijas, un, iespējams, kaut kādā mērā ar to ir saistīts piektdien publiski izskanējušais Latvijas Bankas paziņojums, ka šā gada ekonomiskais pieaugums tiek lēsts, nevis 2%, bet 1,4% apmērā. Šķiet, ka eksporta konjunktūra pasaulē tik tiešām ir pasliktinājusies un Latvijas rādītājus varam uzskatīt pat par samērā cienījamiem. Tā, piemēram, Eiropas «eksporta dzinējspēks» Vācija jūlijā piedzīvojusi 10% vērtu kritumu salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi. Turklāt ir jāņem vērā, ka Eiropas lielākās ekonomikas preču eksporta struktūra ir ar krietni vien augstāku pievienoto vērtību nekā Latvijai, tādējādi ļaujot vieglāk variēt dažādās krīzes situācijās.
Tomēr vienlaikus situāciju Latvijas eksportā nevaram uzskatīt par bezcerīgu, un par to zināmā mērā liecina tieši augstākas pievienotās vērtības preču pārdošanas apjomi ārvalstīs. Jūlijā, rēķinot gada izteiksmē, par 16,8% auguši farmācijas produktu pārdošanas apjomi ārvalstīs un par 13,4% palielinājies eksports preču grupā «mēbeles, citi interjera priekšmeti; saliekamās būvkonstrukcijas». Šo preču eksporta pieaugums liecina gan par aizvien jaunu noieta tirgu atrašanu, gan arī - ņemot tradicionālo eksporta ģeogrāfiju - par patērētāju aktivitātes palielināšanos tepat Eiropā. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka gada pirmajā pusē kokmateriālu eksports «gāja rūkdams», līdz ar to pārdošanas apjomi piedzīvojuši tikai «tehnisku» negatīvu korekciju. Tādējādi vienīgi nākamie mēneši varēs dot uzskatāmu norādi par to, cik lielā mērā vispārējā eksporta konjunktūra ir pasliktinājusies un cik liela ir nu jau bēdīgi slavenā Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES ietekme.
Ja runājam par pozitīvo, ir vērts pieminēt šogad strauji augušos hipotekārās kreditēšanas apjomus, tiem pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinoties par 71%, kam būtu jādod pozitīvs impulss ne tikai tirdzniecībai, bet arī jau minētajai kokmateriālu ražošanai, kā arī metālapstrādei un būvmateriālu rūpniecībai. Vienlaikus nedrīkstam ignorēt, ka norises starptautiskajos finanšu tirgos, kur mikroklimats atkal uzrāda vēlmi pasliktināties, negatīva scenārija gadījumā var likt sarukt investīcijām arī reālajā ekonomikā, tādējādi vēl vairāk «apskādējot» globālo pieprasījumu, kas likumsakarīgi nepaies secen arī Latvijai.