Pastiprinātās uzmanības iemesls ir apsūdzības, ka viņam piederošais tabloīds News of the World savulaik ir piekukuļojis policistus, lai iegūtu informāciju par britu karaliskās ģimenes locekļiem, un uzlauzis kādas nogalinātas jaunietes, 2005. gada Londonas metro terora akta upuru radinieku un karadarbībā kritušo britu karavīru tuvinieku mobilos telefonus.
R. Mērdoka uzņēmuma News Corp. tēlu pamatīgi iedragājušais skandāls nu ir sasniedzis arī citas pasaules daļas, jo vairāki ASV senatori ierosinājuši izmeklēt, vai kompānija, dodot kukuļus ārvalstu amatpersonām, nav pārkāpusi Amerikas likumus. Lūgts arī pārbaudīt aizdomas, vai R. Mērdokam Amerikā piederošie mediji ir noklausījušies 2001. gada 11. septembra terora akta upuru radinieku telefonsarunas. Savukārt Austrālijas premjerministre paziņojusi, ka tuvākajā laikā varētu tikt pārskatīti valsts mediju likumi.
Pilsonība televīzijas dēļ
R. Mērdoka dzīves gājums liek domāt, ka mediju haizivs liktenis viņam bija ielikts šūpulī, jo Austrālijā dzimušā miljardiera tēvs bija turīgs laikrakstu izdevējs. Pēc tēva nāves 1953. gadā 22 gadus vecais Oksfordas Universitātes absolvents atgriezās dzimtajā Melburnā, lai pārņemtu ģimenes uzņēmumam piederošās divas avīzes.
Jau pēc desmit gadiem viņa īpašumā bija lērums Austrālijas reģionālo laikrakstu, bet 1964. gadā R. Mērdoks sāka izdot valstī pirmo nacionālo laikrakstu The Australian.
Drīz vien Austrālijā kļuva par šauru un ambiciozais uzņēmējs izlēma iekarot Lielbritānijas preses tirgu. 1968. gadā viņa īpašumā nonāca vecākais britu laikraksts News of the World. Astoņdesmito gadu beigās viņš izlēma apgūt arī citus medijus un izveidoja satelīttelevīzijas tīklu Sky, kas vēlāk pārpirka sīvāko konkurentu BSB un kļuva par BSkyB.
1985. gadā R. Mērdoks nopirka ASV kinostudiju 20th Century Fox un kļuva par Amerikas pilsoni, lai apietu likumu, kas liedz ārzemniekiem kļūt par televīziju īpašniekiem. 1986. gadā tika dibināts populārais kabeļtelevīzijas tīkls Fox.
R. Mērdoks nav vairījies izmantot medijus kā politikas instrumentu. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados viņa laikraksti Lielbritānijā atbalstīja konservatīvos, bet vēlāk par viņa mīluli kļuva leiboristu premjerministrs Tonijs Blērs.
Iesaka pamest presi
Saistībā ar noklausīšanās lietu britu policija ir aizturējusi jau deviņus nu jau slēgtā izdevuma News of the World bijušos darbiniekus, bet R. Mērdoks un viņa dēls Džeimss, kurš vada News Corp. Lielbritānijas atzaru News International, ir uzaicināti 19. jūlijā stāties Lielbritānijas parlamenta izveidotās izmeklēšanas komisijas priekšā. Lielbritānijas vicepremjers Niks Klegs ceturtdien izteica cerību, ka abi ieradīsies, «ja vien viņos ir kaut kripatiņa atbildības sajūtas».
Skandāla dēļ News Corp. trešdien atteicās no vēlmes iegādāties 61% valsts lielākā maksas televīzijas operatora BSkyB akciju, lai kļūtu par simtprocentīgu kompānijas īpašnieci. Tomēr tagad ir apdraudēti arī R. Mērdokam piederošie 39% BSkyB akciju, jo Lielbritānijas mediju regulators vētīs vai News Corp. ir piemērots īpašnieks, vēsta Reuters.
Mediju eksperti uzskata, ka skandāla dēļ R. Mērdokam vajadzētu pamest preses biznesu, vismaz Lielbritānijā noteikti. Viņuprāt, News Corp. neko nezaudētu, jo drukātie mediji veido niecīgu daļu no milzīgās impērijas -šī gada otrajā ceturksnī preses izdevumi ienesuši tikai trīs procentus no kompānijas kopējās peļņas, raksta aģentūra Bloomberg.
Pēc News of the World slēgšanas R. Mērdokam Lielbritānijā pieder laikraksti The Sun, The Times un The Sunday Times.